Saimniekošana pilsētas dārzos: mazdārziņu pieejamība Rīgā un reģionos
Foto: Shutterstock

Saimniekošana un savu zaļo pirkstiņu iemēģināšana Rīgā kļūst arvien populārāka. Brīvu vietu pašvaldības piedāvātajos mazdārziņos patlaban nav. Lai noskaidrotu, cik populāri mazdārziņi ir citviet Latvijā un kas jāņem vērā tos iznomājot, Latvijas Televīzijas raidījums "Revidents" aptaujāja Latvijas lielāko pilsētu pašvaldības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Veicot aptauju Latvijas lielāko pilsētu pašvaldībās, nākas secināt, ka vislielāka interese par mazdārziņu nomu ir tikai Rīgā un Pierīgā, kur patlaban brīvu vietu to iekopšanai vairs nav. Savukārt Liepājā, Jelgavā un Ventspilī interese par tiem laika gaitā nav mainījusies, kamēr Daugavpilī daļa mazdārziņu pat atstāti novārtā. Raidījums arī uzzināja, ka starp Latvijas lielākajām pašvaldībām mazdārziņu teritorijas pašvaldības pārvaldībā nav vien Jūrmalā un Jēkabpilī.

Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite skaidroja, ka pašvaldības rīcībā nav zemes mazdārziņu ierīkošanai un arī interese no cilvēkiem par šādu dārziņu iznomāšanu nav novērota. Vienlaikus viņa arī minēja, ka pilsētas teritorijā esošo mazdārziņu uzturēšanai ir iznomāti divi zemesgabali – Dzintaros mazdārziņu apsaimniekotāju izveidotiem kooperatīviem.

Teju nekāda iedzīvotāju interese par mazdārziņiem nav arī Jēkabpilī, kur jau no 1998.gada tika pārtraukta pašvaldības darbība mazdārziņu ierīkošanai.

Zema interese par sakņu dārzu iekopšanu pilsētā ir arī Daugavpilī, kur daži pašvaldības paspārnē esošie mazdārziņi pat aizaug. Daugavpils Īpašuma pārvaldības departamenta Zemes lietu vecākā speciāliste Vineta Velika to skaidro ar faktu, ka dārzā nedrīkst audzēt ilggadīgos stādus, turklāt tajos izaudzēto bieži noēd garnadži. "Cilvēki vairāk meklē ko stabilāku, piemēram, iegādājas vasarnīcas, kuras nopērkot un investējot tajās līdzekļus, jūtas drošāki, ka viss paliks pašam, jo ir vēlme ne tikai pēc zemes pleķīša, bet arī pēc savas būdiņas, kurā iemukt lietus laikā vai atstāt darbarīkus, vēlēšanās iežogot savu teritoriju, iestādīt kādu augļu koku utt., bet sakņu dārzos tas nav atļauts, jo sakņu dārziem Daugavpilī ir vairāk sezonāls raksturs," skaidro Vineta Velika.

Daugavpilī mazdārziņi ir paredzēti lietošanai uz vienu gadu – pavasarī iestādīt un iesēt, bet rudenī ražu novākt un nepieciešamības gadījumā, atbrīvot sakņu dārzu. Līdzīgs termiņš to īrei noteikts arī Jelgavā un Rīgā, tikmēr Liepājā un Ventspilī tos var noīrēt pat uz 10 gadu ilgu periodu.

Pārsvarā pašvaldību paspārnē esošo sakņu dārziņu vietas esot no 200 līdz 700 kvadrātmetrus lielas, un uz tām var pieteikties vietējā pašvaldībā vai tās īpašuma departamentā.

Cena par mazdārziņiem pārsvarā ir demokrātiska – vidēji divarpus eiro gadā, plus apsaimniekošana un nekustamā īpašuma nodoklis. Dārgāki mazdārziņi būs vien galvaspilsētā, kur to cenas sasniedz pat 60 eiro par vienu sezonu.

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Revidents / Pārtikas revidents Dārzs Dārzs pilsētā Latvijas Televīzija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form