Situācijas ar kaimiņiem mēdz būt dažādas – citi dzīvo draudzīgi, bet reizēm arī gadās situācijas, kad mērs ir pilns. Iepriekš rakstījām par to, cik tālu drīkst ierīkot komposta kaudzi no kaimiņu robežas, bet šoreiz apskatīsim to, ko darīt ar kaimiņa kokiem, krūmiem un augļukokiem, kas liecas pāri robežai.
Ko par to saka likums? Ko darīt ar kokiem, kas liecas pāri robežai, ir atrunāts Civillikuma 1098., 1099. pantā un citos, bet var aplūkot arī savas pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus.
Ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesība prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet, ja viņš atsakās, jānocērt pašam un jāpatur sev. Šie noteikumi piemērojami arī tajā gadījumā, kad vējš noliecis koku pār kaimiņa zemi.
Savukārt Civillikuma 1099. pants nosaka: ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad pēdējam ir tiesība nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl viņš var tos aizsniegt no savas zemes, un viņš iegūst tos par savu īpašumu, tāpat kā no šiem zariem uz viņa zemes nokritušos augļus. Kaimiņš var arī prasīt, lai zarus apcērt līdz 4,5 metru augstumam no zemes, bet, ja koka īpašnieks to nedara, tad viņš pats var nocirst zarus līdz minētam augstumam un paturēt sev.
Kādas vēl nebūšanas ir kaimiņu starpā tieši nekustamā īpašuma jautājumos, kad situācija ir pamatīgi nokaitēta un ar runāšanu nav līdzēts? Par to vari lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
