Foto: LETA

Ekspluatācijas termiņš ir noteikts atsevišķām konstrukcijām – sienām, pamatiem, ieejas lieveņiem. Un šie termiņi atšķiras, – tā Latvijas Televīzijas raidījumam “Revidents” pauda Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Vides un būvzinātņu fakultātes profesors Raitis Brencis. Eksperts raidījumā arī skaidroja, kas notiek, kad kādai no šīm konstrukcijām ekspluatācijas termiņš ir beidzies.

Profesors skaidroja, ka tas, ka dažādām tipveida ēkām ir beidzies ekspluatācijas termiņš, nebūt nenozīmē, ka tajās vairs nevar dzīvot.

"Ir normatīvie dokumenti, kur ir noteikts termiņš dažādām sērijveida ēkām, un tas nav noteikts visai ēkai kopumā," skaidroja eksperts, "Tas ir noteikts atsevišķām konstrukcijām – sienām, pamatiem, ieejas lieveņiem. Un šie termiņi atšķiras."

Šie termiņi neesot vienā amplitūdā. Un tad, ja kāds no tiem beidzas, tas nenozīmē, ka lietošanas termiņš ir beidzies visai ēkai kopumā.

Brīdī, kad kādai no konstrukcijām beidzies ekspluatācijas termiņš, ekspertiem ir jāapseko objekts, jānoskaidro, kādā stāvoklī šī konstrukcija ir, un jālemj par tālākajiem darbiem – atjaunot vai aizstāt ar jaunu.

"Tad primāri būvinženieris vizuāli apskata ēku, izstaigā visu maksimāli, cik var tikt klāt," skaidroja Brencis.

Visbiežāk apskata tieši pagrabus, koplietošanas telpas, bēniņus un tehniskos stāvus, ja tādi ir.

Lai saprastu ēkas tehnisko stāvokli, apskata arī atsevišķus dzīvokļus šajā ēkā. Eksperts pauda, ka vēl šādā mājas apsekošanā tiek izvērtētas arī mājas nesošās konstrukcijas: "[Vērtē] konstrukciju nestspēju, vai tur nav kaut kādi bojājumi."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!