Mila eiforbija (Euphorbia milii), kas tautā saukta arī par Kristus ērkšķi, atgādina ložņājošu krūmu ar mazām, zaļām, iegarenām lapām un nelieliem sarkaniem ziediņiem, kas interesantajam krūmam piešķir arī gana dekoratīvu izskatu. Šis augs būs piemērots saules stariem piepildītu un siltu, ar sausu gaisu telpu īpašniekiem.
Kristus ērkšķis ir daudzgadīgs, mūžzaļš un biezi zarots krūms, kas augstumā var sasniegt no 50 centimetriem līdz pat vienam metram. Augs ar saviem neuzkrītošajiem, sīkajiem, taču skaistajiem ziediem priecē no pavasara līdz pat rudenim.
Mila eiforbija pieder eiforbiju dzimtai, kas tiek dēvēta arī par dievkrēsliņu dzimtu. Savvaļā sukulents aug sausās, trūdvielām nabadzīgās augsnēs Madagaskarā, piemēram, krūmājos, līdzenumos un kalnu pārkarēs.
Kristus ērkšķis ir gana izturīgs augs, un, ievērojot galvenos priekšnoteikumus kopšanā, priecēs arī tos, kuri nav ar zaļajiem īkšķīšiem apveltīti. Tas var paciest gan dažādus mitruma apstākļus, gan temperatūras – sākot no +5 līdz pat +40 grādiem pēc Celsija. Tomēr, kā jebkuram augam, arī Mila eiforbijai ir sava komforta zona, kuru būtu vēlams nodrošināt, lai augs justos labi, tādējādi priecējot arī ar ziediem un plaukstošām lapām. Svarīgi sukulentam nodrošināt siltu un saulainu vietu – jo saulainākā vietā tas atradīsies, jo ilgāk augs ziedēs. Pavasarī gan augu nepieciešams pasargāt no tiešo saules staru ietekmes, savukārt vasarās Kristus ērkšķi pavisam droši var iznest pasauļoties arī dārzā. Piemērotākā gaisa temperatūra telpās ir robežās no +22 līdz +24 grādiem pēc Celsija.
Augam nepieciešama labi drenējoša, nedaudz skāba, pasmaga un trūdvielām nabadzīgā augse, ar nelielu māla piedevu substrātā. Augsni var sagatavot, sajaucot divas daļas parastas telpaugu augsnes un vienu daļu smilts un perlīta.
Mila eiforbiju nepieciešams laistīt biežāk, nekā ierasts padzirdīt citus sukulentus. Vislabāk par to, vai augs jālaista, vadīties pēc augsnes virskārtas, – kad tā izžuvusi, ir laiks augu aplaistīt. Lai gan augs pacieš arī sausuma periodus, to nav vēlams pieļaut. Ja tas iekaltis vai tieši otrādi – ir pārlaistīts, var sākties lapu biršana. Lapu biršanu var izraisīt arī pārlieku liels vēsums. Retākos gadījumos var būt novērojama arī stumbra puve, kas rodas gadījumos, kad augam ir pārlieku liels mitrums un gaismas trūkums. Kad sukulents noziedējis, laistīšanu var veikt retāk, tomēr tāpat jāpievērš uzmanība tam, vai Kristus ērkšķis netiek iekaltēts.
No pavasara līdz rudenim augu nepieciešams mēslot ar sukulentiem paredzētu mēslojumu. Augu nepieciešams pārstādīt reti – reizi divos trijos gados, taču katru gadu var atjaunot augsnes virskārtu – saudzīgi noņemot veco augsni virs auga saknēm, un tās vietā uzklājot svaigu.
Ik pa laikam to var arī apgriezt, lai tas sakuplotu un ziedētu bagātīgāk. Taču to darīt nepieciešams ļoti uzmanīgi, jo griezuma vietā sukulents izdala piensulu, kas ir indīga. Tā nedrīkst nonākt saskarē ar ādu, īpaši – acīm un muti. Ja mājoklī dzīvo arī mājdzīvnieki vai mazi bērni, iespējams, ka Kristus ērkšķis nebūs piemērotākais telpaugs.
Augu var pavairot ar galotņu spraudeņiem. Nogriezto auga daļu dažas minūtes paturi siltā ūdenī – tas palīdzēs apturēt piensulas sulošanos. Nepaturēta un bagātīgi tekoša baltā piensula neļauj augam veidot saknes. Pēc tam ļauj spraudenim dažas dienas apžūt un tad tos saspraud mitrā substrātā, kur spraudeņiem apsakņoties. Spraudeņi apsakņosies apmēram divu līdz trīs nedēļu laikā.
Raksta tapšanā izmantota informācija no mājaslapas "Telpaugi.wordpress", "The Spruce" un augu datubāzes "database.smartgardens".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
