Foto: Shutterstock
Lai šeflera mājoklī kuplotu skaisti un pildītu dekoratīvu funkciju, telpaugam nepieciešams regulāri pievērst uzmanību, talkā ņemot dārza šķēres. Kā to pareizi darīt, vaicājām Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu speciālistei Ingūnai Gudrupai un Nacionālā Botāniskā dārza Oranžērijas vadītājai Zanei Purnei.

Telpās iecienītās, dažādu šķirņu šefleras (Schefflera) biežāk tiek audzētas kā krūmi. Taču pārdošanā tās vairāk sastopamas kā bezzaraini, viengalotņu augi, kur vienā podā ir trīs līdz pieci stādi, un katrs atsevišķi piesiets pie cieši piesprausta bambusa mietiņa, paskaidro Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas vadītāja Zane Purne. Šāds šefleras pods ir bagātīgi lapots, kādu laiku tas dekorē telpu, līdz brīdim, kad auga galotnes pāraug bambusa mietiņus un nekārtīgi liecas uz visām pusēm. Ja šajā brīdī griezīsim šefleras galotnes, tad uz laiku saglabāsim auga formu (tikai bez galotnēm).

Nogrieztajā vietā šeflerai veidosies viens vai vairāki jauni zari, tādējādi virs bezzarainajiem lapainajiem stumbriem veidosies liels zaru daudzums. Lai izveidotu no šāda poda vairākām šeflerām kuplu krūmu, tad virs augsnes jāatstāj ap 30 centimetrus gari stumbri, kāds var būt īsāks, kāds garāks, visiem nav jābūt vienādiem. Kad parādās jauni dzinumi, zari – tie jārevidē, varbūt kāds ir lieks, traucē citam zaram, cits ir kroplīgs, citā vietā pārāk daudz zaru, utt. Lai izveidotu, kuplu, zarotu šefleras krūmu, tas regulāri jāgriež.

Daudzgadīgam krūmam arī der ik pa laikam atjaunot vecos, bez lapām palikušos stumbrus, tos apgriežot. Reti, bet gadās, ka kāda iemesla dēļ (nolūzusi, apsalusi, kaitēkļi pabojājuši) ir jānogriež gandrīz viss augs, atstājot tikai necilus bezlapu stumbenīšus virs augsnes – šeflera ataugs ar bagātīgi lapotiem, daudziem jauniem dzinumiem, pat vēl skaistāka nekā augusi iepriekš.

Samērā reti, jo tas prasa papildus rūpes, telpās audzē augststumbra šefleru – kā koku, kuram, paresna stumbra galā, ir kārtīgs lapotu zaru vainags. Auga materiālu koka izskata šefleras audzēšanai var ņemt no poda, kurā iestādīti bezzarainie, viengalotņu augi. Katru iestādām savā podā, un audzējam tik garu, cik vēlamies garu stumbru savam šefleras kokam. Kad vēlamais garums sasniegts, griežam galotni nost, un sākam gaidīt jaunos zarus, lai varam tos pakāpeniski griezt un veidot. Iesākumā noteikti šim kokam būs vajadzīgs balsts, bambusa mietiņa izskatā, lai noturētu šefleru ar jaunizveidoto vainagu līdz brīdim, kad auga stumbrs būs izaudzis pietiekami resns, lai noturētu daudzzaraino vainagu.

Kā skaidro Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Tropu un subtropu augu laboratorijas vadītāja Ingūna Gudrupa, šefleru var pavairot ar 10 līdz 15 centimetru gariem galotnes lapainiem spraudeņiem, kuri labi apsakņojas siltumā, paaugstinātā gaisa mitrumā un gaismā. Kad kļūs nedaudz gaišāks, ir piemērotākais laiks spraudeņu apsakņošanai un tad pārstādīšanai podā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!