Ko darīt ar nepieprasītiem kaķiem? Peļu junkuriņi, kuri patversmē mīt jau ilgi
Foto: Privātais arhīvs

"Ko darīt ar nepieprasītiem kaķiem patversmē?" gluži vai retoriski jautā dzīvnieku patversmes "Labās mājas" darbinieki un brīvprātīgie. Ik gadu četrkājaino draugu rindas piepilda un pat pārpilda patversmes sienas, gaidot, kad beidzot katram no mīluļiem pakaļ atnāks saimnieks un vedīs uz jaunām mājām...

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Cik dažādi raksturā, tempermentā, stresa noturībā, atvērtībā pasaulei esam mēs, cilvēki, tikpat dažādi ir arī viņi – dzīvnieki. Un, ja suņiem tomēr daudz ko var iemācīt, tad kaķiem nekā – ar mācīšanu, audzināšanu var panākt pat pilnīgi pretēju efektu. Kaķi ir izteikti stresa dzīvnieki, kuri smagi pārdzīvo ne tikai vietas, vides maiņu, bet arī uz katru, nereti pat visniecīgāko pārmaiņu ierastajā ikdienā var sākt reaģēt neadekvāti: ar agresīvu uzvedību vai ieraušanos sevī," skaidro patversmē "Labās mājas".

"Dzīvnieku patversmēs nonāk visdažādākie peļu junkuri visdažādāko apstākļu dēļ un patversmes visā pasaulē tad nu ar dzīvniekiem strādā pēc tiem principiem, kādus vadība uzskata par pieņemamiem. Ir vietas, kur par visaugstāko vērtību tiek uzskatīta dzīvība un neviens četrkājis, lai cik neadekvāts, vecs vai slims nebūtu, netiek eitanizēts – lai savu mūžu dzīvo. Ir gluži pretējas patversmes, kurās veic striktu atlasi: neiekārtojami (uzvedības, veselības vai vecuma dēļ), ilgstoši potenciālo saimnieku neuzlūkoti (laiks noteikts no pāris mēnešiem līdz gadam) tiek eitanizēti. Un ir patversmes, kurās tiek meklēts zelta vidusceļš: pilnīgi neiekārtojami dzīvnieki, pēc tam, kad viņu socializācijā ir izdarīts viss iespējamais un rezultāta nav, tiek eitanizēti, adekvātie – veiksmīgi iekārtoti, bet tā daļa, kurai var būt cerības uz dzīvi normālos apstākļos (neviena patversme, lai cik mājīga tajā nebūtu atmosfēra, tomēr nespēj nodrošināt māju vidi) tiek turēti, cerot...

Latvijas patversmes pārsvarā darbojas pēc pirmā (dzīvība augstāk par visu) un trešā (mēģināt dot iespēju) principa, lai gan skaidri apzinās: kaķu Latvijā ir krietni, krietni vairāk, nekā krietnu potenciālo saimnieku. Un strādā šādi, jo arī Latvijas sabiedrības lielākā daļa šķietami nav gatava akceptēt masveida dzīvnieku eitanāziju.

Tomēr vienā dienā patversmē var nākt apskaidrība: vietas ir aizņemtas, aizņemtas jau ilgi ar dzīvniekiem, kuriem gribas sniegt cerību, bet tajā pašā laikā nav vairs iespēju palīdzēt tiem, kuriem glābiņš akūti nepieciešams tieši šobrīd.

"Labās mājas" pēc aizvadītā "kaķēnu cēliena", kad patversme, kas var atļauties uzturēt un apkopt 60-80 kaķus, vairākus mēnešus uzturēja 150, šobrīd nosacīti ir nonākusi kritiskajā punktā, proti, daudzas vietas aizņemtas, liela daļa no tām aizņemtas jau ilgi... Tad ko darīt ar tiem peļu junkuriem, kuri nav tā saukto patversmes "ejošo" jeb "pieprasīto" dzīvnieku kategorijā? Viena lieta ir "filozofēt" vispārīgi, viegli nosakot: "Eitanazējiet!", pavisam kas cits, skatoties konkrētā dzīvnieka acīs, izlemt viņa likteni... Ko darīt ar Ami, Buci, Brāli, Mariju, Musju 2, Pērli, Šēru, Tēva dēlu, Dārtu, Billi, Dafnu, Džesiku, Faniju, Kadriju, Mincīti–Princīti, Pepiju, Pūkausi, Kilogramu, Mureni, Ilzīti, Dzirkstīti, Tutu, Uno, Simu, Sonju, Lāčplēsi, Sendiju, Riku, Leniju, Lailu, Musju, Mišu, Rikiju," pārdomās dalās patversmē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Turpinājumā vari iepazīties ar peļu junkuriņiem, kuri jau mēnešiem ilgi gaida savu saimnieku, kurš ienāks pa patversmes durvīm un izvēlēsies tieši viņu. Varbūt kāds no murrātājiem iekritīs tavā sirsniņā? Ja vēlies palīdzēt kaķītim (adoptējot vai aizvedot kādu siltu segu, barības paciņu vai rotaļlietu), sazinies ar patversmi.

Amis, patversmē no 2016. gada 25. septembra

Maijā melnbaltais runčuks svinēs pirmā gada dzimšanas dienu. Kāda tante Salaspilī aizvadītajā vasarā vēlējās izmest savas nesterilizētās kaķenītes mazuļus, kaimiņi neprātu apturēja.

Tā nu Amis, viņa mamma un brāļi nonāca patversmē un visai drīz jau katrs devās uz jaunām mājām, vien baltmelnais puikucis aizsēdējies. Iespējams tāpēc, ka kaķpuikam aizdomas uz autoimūno saslimšanu. Proti, tas izpaužas kā kreveļainas pēdiņas. Ar laiku šī liga var pāriet, bet var nepāriet un tad ik pa laikam būs jādodas pie daktera pēc kādas zāļu injekcijas devas, kas ilgtermiņā, nenoliedzami, var atstāt ietekmi uz kopējo veselības stāvokli.Citādi Amis ir ļoti mīļš, ziņkārīgs, jautrs, komunikabls kaķpuika.

Bille, patversmē no 2016. gada 22. jūnija

Tīģerkrāsas kaķdāma Bille ir nopietna personība. Ar kuru katru, vismaz patversmē, draugos nebūs (citu kaķu sabiedrību mince pacieš ar sakostiem zobiem), taču, ja uzticība iegūta – draudzība, kas izpaužas kā mīļošanās, garantēta.

Tomēr skaistulei labāk gaidīt māju piedāvājumu no ģimenes bez maziem bērniem un citiem mājdzīvniekiem. Billes vecums: 2-3 gadi.

Dafna, patversmē no 2016. gada 25. septembra

Tīģerkrāsas smukulīte Dafne aprīlī kļūs gada veca. Savu dzīvi sākusi kā ielu kaķēns sabiedriskā autobusa galapunktā Sunīšos, kur iedzīvotāji kaķu varzu labprāt baroja, taču papūlēties minces sterilizēt gan nevēlējās.

Dafna ir ļoti ziņkārīga, smieklīga savās izdarībās, mājās jāturpina patversmē uzsāktā socializācija, proti, mērķtiecīgi kaķmeitēns jāņem rokās un jāmīļo, pretējā gadījumā būs kaķis, kurš pie saimnieka mīļoties nākts tikai tad, kad pats to gribēs. Pacietīgiem, iejūtīgiem saimniekiem!

Dārta, patversmē no 2016. gada 23. aprīļa

Tīģerkrāsas smukulīte ar košzaļām acīm pāris gadus dzīvoja kādā frizētavā Vecrīgā – gan ar klientiem mīļojās, gan pa ielu pašpacierēja. Mainoties frizētavas īpašniekam, piecgadīgajai Dārtai arī nācās mainīt dzīvesvietu uz patversmi. Sākotnēji mince bija ļoti sašutusi un ne par ko uz kontaktu ar cilvēkiem negāja, taču lēnītēm atplaukusi paļāvībā.

Visticamāk Dārta nav sajūsmā par daudzajiem sugasbrāļiem sev apkārt, tāpēc adoptējama uz kādu privātmāju, kur būs vienīgā četrkājainā valdniece. Jārēķinās gan, ka Dārta piederīga kaķiem, kas pati izdomā: ar kuru cilvēki labprāt mīļosies, no kura bēgs vai kuram uzšņāks.

Lenija, patversmē no 2016. gada 22. jūnija

Bolderājā kādā mājā ielu kaķenīte laida pasaulē mazuļus, bet tad kāds izdomāja kaķus indēt un tā četri kaķēni nonāca patversmē. Trīs jau mājās, bet Lenija no divu mēnešu vecuma patversmē aizsēdējusies līdz deviņu mēnešu dzimšanas dienai. Un, dzīvojot patversmes būrī citu kaķu ielokā pēc cilvēka uzmanības īpaši nealkst.

Piemērota pacietīgiem, līdzjūtīgiem ļaudīm, kas gatavi mājās turpināt socializāciju, samierinoties, ka pirmais mēnsis, divi var paiet bez cieša kontakta ar kaķi. Pēc tam jau Lenija noteikti nāks gan mīļoties, maigoties, gan darbus un nedarbus strādās.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form