Nozare, kurā esam soli priekšā Igaunijai un Lietuvai – bioloģiskā pārtika

Pagājuši tie laiki, kad bioloģiski sertificēti pārtikas produkti Latvijas veikalos bija jāmeklē kā ar uguni. Lieliem un maziem pārstrādes uzņēmumiem iegūstot bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu, ievērojami palielinājusies iespēja iegādāties piena, graudaugu un citus pašmāju produktus ar zaļo ekolapiņu.

Pašlaik Latvijā ir 4,5 tūkstoši bio zemnieku un citu bioloģiski sertificētu ražotāju un pārstrādātāju, bet kaimiņvalstīs to ir ievērojami mazāk: 2,6 tūkstoši Lietuvā un 2 tūkstoši Igaunijā.

Mūsu valstī bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platība sasniegusi 315 tūkstošus hektāru, liecina nozares organizāciju publiskotie dati. Lietuva iepaliek ar 276 tūkstošiem hektāru, savukārt Igaunijā bioloģiski apsaimniekoto hektāru skaits ir vismazākais – 234 tūkst ha.

Latvija ir līdere pēc bioloģisko dārzeņu platībām, bet bio sertificēti augļkoku un ogulāju stādījumi ar 1,3 tūkstošiem hektāru aizņem trešdaļu no augļu un ogu dārziem mūsu zemē, pamatīgi pārsniedzot kā Lietuvas, tā Igaunijas platības. Graudaugu platību ziņā ar 61 tūkstošiem hektāru gan atpaliekam no Lietuvas (111 tūkst. ha), bet esam priekšā igauņiem (52 tūkst. ha).

Latvija pagaidām reģiona līdere arī bio biškopības ziņā. Nozare ziņo, ka pašlaik Latvijā pesticīdu lietošanas straujā pieauguma dēļ tiek piedzīvots dramatisks biodravu skaita kritums, jo bioloģiskās lauksaimniecības regulējums nosaka – konvencionālie lauki kā potenciāls piesārņojuma avots nedrīkst atrasties tuvāk par trim kilometriem no bio bišu stropa.

Tieši Latvijā veidojas pirmais bioreģions Baltijā. Tas plānots Gaujas nacionālā parka robežās. Siguldas, Cēsu un Valmieras pašvaldības cita pēc citas jau konceptuāli izteikušas politisku atbalstu bioreģiona izveidei.

Līdzīgi kā citviet Eiropā, pirmie soļi bioreģiona virzienā tiek sperti tieši caur skolu virtuvēm, palielinot bioloģiskās pārtikas īpatsvaru maltītēs. Tas ir labs stimuls bioloģiskās ražošanas attīstībai, bet būtiskākais ir ieguldījums nākamās paaudzes veselībā.

Jau kopš 2020. gada valdība noteikusi, ka valsts nodrošinātajā jeb publiskajā ēdināšanā (ne tikai izglītības, bet arī medicīnas, sociālajās iestādēs), 50% piena un kefīra, kā arī 20% graudaugu produkcijas jānāk no bioloģiskās lauksaimniecības. Turklāt pašreizējā iesaistīto ministriju apņemšanās transformēt skolu ēdināšanas sistēmu varētu palīdzēt sasniegt arvien lielāku bio produkcijas īpatsvaru. Igaunija apņēmusies panākt, lai 2030. gadā 20% no skolu virtuvēs izmantotajiem produktiem būtu bio, bet Lietuva nav izziņojusi konkrētu apņemšanos šajā jomā. Tikmēr citviet Eiropas Savienībā gan valstis, gan atsevišķas pašvaldības tiecas sasniegt līdz par 100% bio ēdināšanu līdz desmitgades beigām.

Neskatoties uz to, ka līdz šim bioloģiskā ražošana gadu no gada ir attīstījusies, pozitīvā izaugsme Latvijā var pārtrūkt. Iespējams, tas var notikt jau šogad – jo nesen sācies tā saucamais jaunais Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periods ar jauniem nosacījumiem. Kā norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijā, nelabvēlīgā lauksaimniecības politika, kas dāsnāk atbalsta industriālo lauksaimniecību, var apturēt bioloģiskās nozares izaugsmi un līdz ar to Latvijas kā Baltijas bioloģiskās līdervalsts pozīcija karājas mata galā.