Foto: Matīss Markovskis

Ražotāji nedrīkstētu stāstīt pircējiem pasakas par ilgtspējību, šai jomai jābūt regulētai – ar viedokli dalās Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" izpilddirektors, Eiropas Bioloģiskās pārtikas pārstrādes un tirdzniecības organizācijas OPTA valdes loceklis.

Ierasts, ka augošā bioloģiskās pārtikas tirgus apstākļos pieprasījums vienmēr bijis lielāks par piedāvājumu. Pietika saražot un gaidīt pircēju. Tagad sākušies citi laiki, kad pašam ir jāiziet tirgū un sevi jāparāda.

Līdz šim bioloģiskā pārtika nekad nav saskārusies ar tirgus izaugsmes apsīkumu. Tomēr ekonomika ir ekonomika. Pašreiz vērojamā tirgus stabilizēšanās vēl nenozīmē, ka ir iemesls panikai. Bioloģiskie produkti dažās valstīs aizņem 10 un vairāk procentu no pārtikas tirgus. Ir segmenti kā auzu pārslas, kur bioloģiskā un konvencionālā produkcija ir līdzvērtīgās pozīcijās. Līdz ar to neesam atrauti no ekonomiskajiem procesiem pasaulē.

Tomēr vairs nepietiek tikai ar to, ka, daudzus gadus smagi strādājot, esi izaudzējis bioloģisku produktu. Te tas ir, pērciet! Tirgus attiecības mainās no pārdevēja uz pircēja diktētu tirgu. Citiem vārdiem – jāsāk cīnīties par vietu zem saules. Kāds ir šo svārstību iemesls? Sakrita divas lielas lietas – bio tirgus lielajam kāpumam kovida pandēmijas laikā ne tikai sekoja kritums, bet vienlaikus sākās arī kara izraisītā krīze. Pašlaik lejupejošās svārstības vēl turpinās.
Tiekoties ar kolēģiem no ASV un Eiropas, secināju, ka grūti pateikt – turpinām slīdēt uz leju vai arī esam sasnieguši bedres dibenu. Skaidrs ir tikai tas, ka kustība uz augšu vēl nav atsākusies. Tas nozīmē, ka 2023. gads, visticamāk, paies tirgus augšupejas gaidu zīmē.
Jānis Garančs, SIA “Aloja-Starkelsen” izpilddirektors, Eiropas Bioloģiskās pārtikas pārstrādes un tirdzniecības organizācijas OPTA valdes loceklis

Ja skatāmies uz Eiropas Parlamenta aktivitātēm attiecībā uz ilgtspējīgas pārtikas likumdošanu un regulējumu par tā saucamajiem zaļajiem apgalvojumiem (green claims), tad jāatzīst, ka bioloģiskā sabiedrība to uztver kā apdraudējumu. Jaunā likumdošanas iniciatīva it kā tiecas izskaust zaļmaldināšanu, kad jebkurš ražotājs uz produkta iepakojuma var mētāties ar frāzēm par ilgtspējību, kā tas ir šobrīd. Tā kā konkurence saasinās, ražotāji nedrīkstētu stāstīt pircējiem pasakas par ilgtspējību, šai jomai jābūt regulētai. Protams, būtu tikai normāli to sakārtot, bet vienlaikus, sākot likt zaļos marķējumus ilgtspējīgiem produktiem, rodas jautājums par to, kur paliek vieta bioloģiskam produktam. Nešaubīgi – arī bioloģiskajam jābūt ilgtspējīgam, kompromisu šeit nav. Daudzi bioloģiskos produktus iegādājas, domājot par labāko uzturu savai veselībai, bet liela daļa pircēju izvēlas bio, jo tā ir labāk arī planētai. Ja produkts, kas tiks marķēts kā ilgtspējīgs, arī tiek pozicionēts kā labākā izvēle planētai, veidojas potenciāls konflikts.

Pircējiem rodas jautājumi par to, vai no Dienvidamerikas atvests bioloģisks avokado ir ilgtspējīgs. Tāpat var runāt par izolātiem, kas ir ar milzīgu enerģijas un ūdens patēriņu iegūts augu olbaltums. Aprēķini liecina, ka tā ietekme ir lielāka nekā tuvumā konvencionāli izaudzētai vistai. Taču, ja salīdzina no Dienvidamerikas vestu liellopu, tad pat izolāts ir labāks. Tāpēc viennozīmīgi uzvarošā tendence ir bioloģisks un reizē ilgtspējīgs produkts, un otrādi.

Var sacīt, ka līdztekus šai krīzei pasaulē bioloģiskais produkts normalizējas. OPTA visas savas darbības virza uz to, lai Eiropā visa pārtikas ražošana būtu bioloģiska. Līdz ar to principi mainās – viens ir domāt, ka bio ir niša, pavisam kas cits – pieņemt, ka bio būs viss. Mēs nenostājamies opozīcijā nevienam ilgtspējīgam risinājumam, ja tas pāriet uz bio.

Te ir mūžīgais jautājums – vai, Eiropai pārejot uz 100% bio uzturu, pazudīs kokakola? Droši vien, ka nē. Kokakolas loma tirgū samazināsies, bet sava vieta tai būs. Tagadējās nišas kļūs par pamatproduktiem, un pašreizējie pamatprodukti – par nišām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!