Foto: Shutterstock
Vai mūsdienās ir iespējams pilnvērtīgi dzīvot sabiedrībā, par savām ikdienas gaitām un uzskatiem regulāri neatskaitoties sociālajos tīklos? Vai tie ir vērtīgas informācijas avots, ļauj turēt roku uz sabiedrības dzīves pulsa vai tikai aprij mūsu dārgo laiku un enerģiju? Divi trīsdesmitgadnieki dalās pieredzē, kā viņiem izdevies atbrīvoties no soctīklu važām, lai dotu iespēju reālajai dzīvei.

Kā daudzi no mums, arī Zane un Oskars pirmo soctīklošanās pieredzi guva pašmāju portālā "Draugiem.lv", ko drīz papildināja kontu atvēršana globālajās platformās "Facebook", "Twitter" un "Instagram". Oskars, kurš strādā par vebdizaineri, atceras: "Sākumā tā bija vēlme paskatīties draugu bildes, publicēt kādu smuku savu bildi. Aktīvākajā periodā publicēju personīgas lietas, pārdomas, kas savāca daudz "Like", pārpublicēju dažādu saturu. Kad ieliku savu kāzu bildi, tā saņēma 200 "laikus". Fantastiska sajūta – cik forši, mani mīl! Pēc laika sapratu, ka esmu kļuvis no šī novērtējuma atkarīgs un ka kaut kas tajā vairs nav riktīgi."

Arī tulkotāja Zane savulaik lietojusi gan "Facebook", gan "Instagram", lai sazinātos ar draugiem un paziņām, sekotu līdzi norisēm viņu dzīvē, dalītos ar savām aktualitātēm. "Facebook" pārstājusi būt aktīva ap 2016. gadu pēc tam, kad viņu virtuāli sācis vajāt kāds stalkeris. "Viņš bija izskatījis visu manu privāto informāciju, apskatījies manus tuviniekus, draugus, sāka sūtīt vēstules – tas bija tik šausmīgi "freaky" (neomulīgi)! Pāris dienas veltīju, lai izdzēstu no sava profila visu privāto informāciju, atstāju tikai profila foto." 2020. gadā savu profilu šajā platformā izdzēsusi pavisam.

Aiziet no “Instagram” Zanei bijis visgrūtāk, jo šajā platformā savu virtuālo identitāti viņa bija rūpīgi kopusi. “Tur liku foto ar dabu, saviem rokdarbiem, gleznojumiem, bet kad parādījās “Stories”, liku tur arī to, ko ēdu, kur esmu, ko daru. Tas bija kļuvis par manas dzīves projektu, par manu mākslas darbu,” vaļsirdīga ir jaunā sieviete. “Tā bija tāda kā pārņemtība – ja kaut kas nav “instagramā”, tad tas nenotiek, jo citi par to nezina. Visu laiku gribas iečekoties: šodien labi izskatos, ielieku selfiju, gribas komplimentus. Ja dzeru aliņu, gribas, lai citi redz, cik es stilīga – tāds mentālais slogs.”

Arī Oskars atzīst, ka savā "Instagram" profilā licis attēlus, inscenējot savas pieredzes. "Piefiksēju, ka beigās tajos notikumos neesmu bijis klātesošs ar savu uzmanību. Radās vēlme pēc kaut kāda dziļuma dzīvē, nevis taisīt bildes, lai citi "laikotu"." "Instagram" viņš lietojis arī kā savu profesionālo portfolio, bet pēc pašreizējā darba atrašanas šis aspekts zaudējis savu aktualitāti.

Aiziet pamazām vai nogriezt kā ar nazi?

Oskars savu soctīklu "detoksu" īstenoja pamazām – vispirms likvidēja profilu "Draugiem.lv", pēc tam veica "Facebook" konta lielo tīrīšanu. "Vienā brīdī sapratu, ka tur ir čupa ar cilvēkiem, kas manā dzīvē vairs nav aktuāli. Vai tie visi vispār ir mani draugi?" Uz "Facebook" pamešanas brīdi pirms aptuveni trim gadiem Oskara kontā bija vairāk nekā 1000 virtuālo "draugu". Turklāt viņš apjautis, ka "Facebook" kļuvis par negāciju perēkli. "Viss ir slikti, baigā "cepšanās" tajos komentāros! Pamanīju, ka palieku arvien depresīvāks. Algoritms ģenerē tev tādu informāciju, uz ko tu visbiežāk reaģē, un mēs biežāk reaģējam uz negatīvām lietām. Mentālajai veselībai nepalīdz, ja brīvbrīžos sacepies."

Attiecības ar soctīkliem Zane sākusi pārvērtēt, kad viņas dzīvē parādījās "īstās dzīves" problēmas. "Sāku saprast, ka tas ir diezgan toksisks vāveres ritenis, kas novērš uzmanību no patiesās realitātes. Un tu netiec ārā, jo tā dara visi tavi draugi. Sāku nogurt, veidojot ilūziju par to dzīvi, kuru dzīvoju – mēs jau [soctīklos] liekam tikai to pozitīvo." 2020. gada beigās Zane piedzīvoja spontāno abortu un gada nogali sagaidīja "šausmīgā mentālā stāvoklī". Skatoties draugu "Instagram" ierakstos, cik brīnišķīgs bijis viņu gads, viņai gribējies šo līksmību sabojāt, nodarīt pāri ar nejaukiem komentāriem. Zane apjautusi – "soctīkli mani padarījuši par sliktāku cilvēku, un man jāmēģina tikt no tā ārā". Jauno gadu viņa iesākusi, "izdzēšoties" no sociālajiem tīkliem.

Izkrist no aprites

Gan Zane, gan Oskars atzīst, ka izjutuši bailes izkrist no aprites un zaudēt draugus. Ja Oskara gadījumā tās bijušas vien ilūzijas, tad Zanei, kura lielāko daļu laika strādā no mājām, bažas izrādījušās pamatotas. "Soctīklos man bija ap 300 draugu, bet tagad uzturu kontaktu ar kādiem 10. Cilvēki par tevi aizmirst, dzimšanas dienās apsveic vairs tikai kādi 2-3 paziņas." Viņai pietrūkst arī tā viegluma, ar kādu soctīklos iespējams uzsākt komunikāciju ar citiem. Esot grūtāk uzturēt saikni ar jauniegūtiem paziņām, sameklēt vajadzīgos kontaktus.

Oskars šaubās, vai no soctīkliem ir iespējams atbrīvoties pavisam. "Uzreiz pēc aiziešanas bija ļoti laba sajūta, vairāk koncentrējos uz īsto dzīvi, savām sajūtām. Vairs nebija nekur jāatskaitās, kā mana dzīve izskatās." Pēc kāda laika gan pamanījis tādu kā "niezi" atgriezties, vienlaikus apjaušot, ka viņa dzīves problēmas nav saistītas ar būšanu vai nebūšanu sociālajos tīklos, un izdzēšanās no "Facebook" patiesībā neko neatrisina.

Foto: Shutterstock

Atrast sevi, lai atgrieztos?

Zane ārpus sociālajiem tīkliem dzīvo jau trīs gadus. "Mentālais resurss, ko atbrīvo sevī, atsakoties no soctīkliem, ir milzīgs! Parādās spēja nepastarpināti izbaudīt savu dzīvi, nedomājot, kā es to noformēšu un parādīšu citiem." Zanei pagāja pusgads, kamēr smadzenes pierada pārslēgties no režīma "savas dzīves reportieris" uz dzīves dzīvošanu. "Ilgi nevarēju aiziet uz kādu vietu, nedomājot, kā man tas jāiekadrē, lai varu atzīmēties [soctīklos]". Starp ieguvumiem Zane min arī pašvērtējuma uzlabošanos. "Tu vairs nesalīdzini sevi ar to, ko redzi citos profilos, un tavi kompleksi netiek diendienā kairināti. Arī finansiāli ietaupi, jo vairs neskaties uz influenceriem. Ā, viņa uzvilka zaļu džemperi ar oranžu sarafānu, man arī tā vajag! Šādi impulsi noved pie bezjēdzīgiem pirkumiem." Viņa gan apsver iespēju kādreiz atgriezties – visticamāk, "Facebook", lai varbūt atjaunotu kontaktu ar seniem paziņām un vienkārši atkal sajustu to kopības sajūtu ar citiem, ko piedāvā sociālie tīkli. Zane, tāpat kā Oskars, atzīst, ka arī "Facebook" sūtītie atgādinājumi par draugu un paziņu dzimšanas dienām ir viena no lietām, kas palīdz uzturēt kontaktus.

Oskars bez soctīkliem nodzīvoja gadu, bet, sākot strādāt, darba vajadzībām izveidoja jaunu "Facebook" profilu. "Tur gan vairs nelieku savu privāto saturu, bet izmantoju "Marketplace", lai kaut ko nopirktu, pārdotu, esmu arī dažās domubiedru grupās. Arī darbā varu paskatīties, kā mani radītie produkti tajā vidē "dzīvo"." Pašlaik viņš ir ideālās soctīklu platformas meklējumos, jo esot sajūta, ka kaut kur aiz oficiālajiem ziņu portāliem notiek kāda paralēlā dzīve, uz kuru durvis paver tieši soctīkli. "Kad satiekos ar citiem, man ir svarīgi, ka mums ir kopīga informatīvā telpa, kopīga pieredze. Bet arī tā laikam ir ilūzija, ka vari kaut ko baigi svarīgu nokavēt," beigās nosaka Oskars.

Soctīklu "diēta"

Pētījumi rāda, ka pat nedēļu ilga atturēšanās no sociālo tīklu lietošanas (t.s. soctīklu detokss) var palīdzēt cilvēkam labāk ieraudzīt savus interneta lietošanas paradumus, kritiski tos izvērtēt un pārslēgties uz citādāku lietošanas režīmu, piemēram, izmantot soctīklu platformas tikai profesionālos nolūkos vai jēgpilnai saziņai ar tuviem cilvēkiem. Lai izveidotu veselīgākas attiecības ar soctīkliem, var palīdzēt nelieli "triki" – uzlikt taimieri "Instagram" lietošanas ierobežošanai, atturēties no soctīklu "skrollēšanas" brīvdienās, veikt savu kontu auditu un ik pa laikam palutināt sevi ar nedēļu ilgām "soctīklu brīvdienām".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!