Fоtо: Viesturs Radovics/DELFI
Lai gan daļai sabiedrības joprojām ir aizspriedumi pret lietoto apģērbu veikaliem, droši var teikt – tie šobrīd ir slavas zenītā. Uz "second hand" veikaliem dodas ne tikai tie, kas vēlas ietaupīt un atbalsta ilgtspējīgu iepirkšanos, bet arī modes entuziasti, kuri tīko atrast unikālus un kvalitatīvus šiku zīmolu darinājumus.

"annas ilgas"

Lai tradicionālo humpalu bodīšu drēbju kaudzēs atrastu kaut ko patiešām vērtīgu, jāapbruņojas ar pacietību. Pavisam citu stāstu iemieso "vintage" apģērbu veikaliņš "annas ilgas", kas mājvietu radis Ganību dambī, Rīgā. Nelielajā bodītē, kas durvis vēra aizvadītā gada rudenī, saimnieko divas draudzenes – Anna un Ilga, un viņas piedāvā īpaši atlasītus apģērbus par saprātīgām cenām.

Ideja par veikalu Annai un Ilgai radusies, apspriežot ilgtspējīgas iepirkšanās iespējas Rīgā. Abas secinājušas, ka iepirkties "second hand" veikalos var būt aizraujoši, bet tas prasa laiku. Savukārt modes veikaliņi, kuros nonāk īstā vintāža, ir ļoti dārgi. Viņas radušas kompromisu un izveidojušas veikalu, kur pircējiem nav ne jārokas nešķirotu preču kaudzēs, ne jāraizējas par augstām cenām.

"Mūsu koncepcija ir tāda, ka mēs sameklējam lietotas vai mazlietotas drēbes, pēc iespējas novēršam defektus – piešujam vaļīgās pogas, aizlāpām caurumiņus utt. –, pēc tam gludinām preci ar tvaiku un tikai tad piedāvājam pircējiem. Līdz šim nekad nebiju domājusi, ka man gribēsies iemācīties lāpīt, – tagad ar interesi un azartu pilnveidoju šo prasmi. Ir patīkami apzināties, ka dāvini lietai vēl pāris gadu dzīves," stāsta Anna.

Atlasot apģērbus un aksesuārus savam veikalam, Anna un Ilga vienmēr izvērtē preču kvalitāti, funkcionalitāti, auduma sastāvu un, protams, arī dizainu. "Cenšamies pēc iespējas izvairīties no sintētiskiem materiāliem, tādiem kā akrils un poliesters, un to vietā dodam priekšroku kokvilnai, linam, vilnai un viskozei," skaidro Anna.

Fоtо: Viesturs Radovics/DELFI

"Fast fashion" pret "second hand"

Bez tā, ka iepirkšanās lietotu apģērbu veikalos ir zemeslodei draudzīgāka, tai ir vēl viena būtiska priekšrocība, kas to atšķir no iepirkšanās masu zīmolu apģērbu veikalos, – nekad nevari zināt, ko atradīsi. Annai termini "vintage" un "second hand" saistās ar plašu izvēli un daudzveidību. Lai gan viņa reizēm ielūkojas arī tā dēvētajos ātrās modes veikalos, pērļu medības lietotu apģērbu veikalos tomēr šķiet daudz aizraujošākas. Iepērkoties lietoto apģērbu veikalos, varbūtība Rīgas ielās satikt cilvēku, kuram būs tieši tāda pati jaka, ir niecīga.

"No vienas puses, kad nav laika vai vēlmes "medīt" sev drēbes vai vajag kaut ko ļoti konkrētu, ir labi, ka ir pazīstami "mass-market" zīmolu veikali ar daudzmaz paredzamu preču klāstu. Bet, kad gribas pārsteidzošu iepirkšanos, tad, protams, ir vērts paskatīties, ko piedāvā "second hand" un vintāžas bodes," saka "annas ilgas" saimniece.

Anna ir novērojusi, ka lietoto drēbju veikalos var atrast gan pašu šūtas lietas, gan preces no pazīstamu zīmolu agrākajām kolekcijām, gan tādu zīmolu preces, kas nekad nav bijuši pārstāvēti Latvijā.

Fоtо: Viesturs Radovics/DELFI
Anna un Ilga, "vintage" apģērbu veikaliņa "annas ilgas" saimnieces

Kam ir svarīgi pievērst uzmanību, dodoties iepirkties uz "second hand" bodēm? Pirmkārt, noteikti ir jāizpēta apģērba sastāvs. Dabiskie audumi, kā zināms, ir veselībai draudzīgāki, jo tie ļauj ādai elpot. Diemžēl lietotu apģērbu sastāvu ne vienmēr var noskaidrot, taču sintētiku dažreiz var viegli atpazīt jau pēc taustes.

"Vēl viens svarīgs punkts – drēbēm ar vēsturi mēdz būt defekti. Tāpēc es iesaku rūpīgi apskatīt iepatikušos preci gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Pat ja māki šūt un lāpīt, ir jārēķinās ar to, ka defektu novēršana aizņems laiku un ne visus defektus var salabot nemanāmā veidā," pieredzē dalās Anna.

Fоtо: Viesturs Radovics/DELFI

Cenas un kvalitātes attiecība

Nevienam nav noslēpums – atlaižu periodos arī masu zīmolu apģērbu veikalos var iepirkties ļoti lēti un izdevīgi, taču lietoto drēbju bodēs pastāv pavisam cita cenas un kvalitātes attiecība. "Second hand" veikalos var atrast kvalitatīvas, rūpīgi šūtas lietas, kas maksā mazāk nekā jaunas līdzīgas kvalitātes preces. Reizēm lietotā prece var maksāt arī nedaudz vairāk nekā jauns "fast fashion" izstrādājums, bet, jau paņemot to rokās, parasti var saprast, ka šī konkrētā prece kalpos ilgāk un uz auguma izskatīsies glītāk.

"Domāju, ka arvien vairāk un vairāk cilvēku to apzinās un izvēlas lietotas preces. Protams, ir jāņem vērā arī mūsdienu tendence domāt par ilgtspēju, kas turpina pieaugt," piebilst Anna.

Radies iespaids, ka pusaudži un studenti veido lielu daļu no Latvijā populārāko lietoto apģērbu zīmolu ķēžu klientūras. Iespējams, tas saistāms ar to, ka jauniešiem ir mazāk aizspriedumu nekā vecākām paaudzēm, kas joprojām atceras padomju laiku komisijas veikalus un deviņdesmito gadu humpalas.

"Tolaik pastāvēja priekšstats, ka lietotas drēbes pērk tikai trūcīgi cilvēki, bet trūcīgums ir smagi stigmatizēts jēdziens. Man pašai arī ir paziņas – mani vienaudži –, kuri vairās no vintāžas bodēm nevis kauna vai aizspriedumu dēļ, bet tāpēc, ka iepirkties "mass market" veikalos mūsdienu aizņemtajā dzīves ritmā gluži vienkārši ir ātrāk," piebilst Anna.

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !