Foto: Dmitrijs Suļžics/F64

Latvijas hokejam piemīt neizskaidrojams šarms – tā ir organizētā haosa un pagalma bravūras sintēze, kam loģika iet apkārt ar līkumu. Atstājot vērotājus pa malām dziļās pārdomās, to pamatā balsta mēnessērdzīgu vecāku izmisīgi tēriņi, sapņainu bērnu naivs entuziasms un materiāli ieinteresētu treneru mērķtiecība. Tā ik gadus mēs sagaidām slaveno pavasara hokeja drudzi. Šopavasar tas nāk komplektā ar Pētera Skudras galvu, ko Rīgas "Dinamo" apustuļi tikko kā nogriezuši, gaidot nākamo vakarēdienu...

Tagad Skudras vietā nāks citi, kas teju vai sezonu cietās un būra apstākļus, lai atbrīvotos no liekās rīkles. Pēteri nedrīkst nievāt un izmiet, jo viņš labi zināja, uz ko parakstījās. Varēja nopauzēt, taču trenera arodā ir tāds nerakstīts likums, ka jāņem viss, kas pa rokai gadās, jo nevar zināt, vai pēc tam vēl būs rokas... Turklāt, bija arī tāda rožaina sajūta, ka sliktāk jau nebūs kā bija. Tagad zinām – ka var būt arī sliktāk. Nākamais no treneriem gan vairs neko tādu nepiedzīvos – vai nu atkārtos visus šajā sezonā sasniegtos antiņu rekordus (antirekordus) un teiks, ka iegūta zināma stabilitāte, vai – pakāpsies, kas šajos apstākļos pa spēkam ir jebkuram Rīgas vovam un vaņkam. Un, ja kāds uzreiz asociē sevi ar pieminētajiem personāžiem, tad tas noteikti nebija domāts kā konkrēts tēls. Šobrīd Rīgas "Dinamo" var vadīt arī Lembergs no cietuma vai Levits no pils, vai – Juhņeviča mājsēdē, ja uzskatām, ka nepieciešams ārkārtas risinājums.

Kas notiks tālāk? 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!