Hokejists Miks Indrašis nolēmis spēlēt kādā krievu klubā. Protams, ka viņš labi saprot, ko šobrīd dara krievi Ukrainā, taču tas viņu neattur no stulba lēmuma, kur visa pamatā ir materiālās intereses. Sportista mūžs ir īss, viņam karjeras laikā par sevi jāparūpējas? Ja Miks paskaitītu, ko viņš pēdējos desmit gados ir nopelnījis, skraidot pakaļ ripai – tad viņam pietiktu pieciem parasta cilvēka – piemēram, skolotāja vai ārsta – mūžiem. Tomēr izrādās – nepietiek... Hokejs vainīgs vai tomēr pats? Un, kāpēc talantīgais uzbrucējs domā, ka tieši šis pēdējais lēmums atvieglos viņa vieglās dienas nākotnē? Tāpēc, ka visi iepriekšējie viņa kļūdainie lēmumi tagad vairs neskaitās, tāpēc, ka viņš beidzot ir sapratis dzīvi?
Daži tagad rāda uz svaigi pieņemto likumu, kas tādas izvēles, kādas ir Indrašim, neatbalsta – proti, turpmāk viņam ir liegta spēlēšana valsts izlasē. Bet, ne jau likumi nosaka cilvēku dzīvi.
