Foto: Patriks Pauls Briķis, DELFI
Hokeja fenomens Latvijā nav radies nacionālā romantisma laikā, lai gan nenoliedzami, latviskuma vai latviskā kārts te allaž ir bijusi nozīmīga. Mums patīk teikt, ka pirms tā tālā kara esam šo spēli mācījuši krieviem. Krievu okupācijas laikā hokejs vienai daļai no sabiedrības sāka aizstāt teātri vai baznīcu un ļoti daudziem tas izkrāsoja pelēko padomju režīma sadzīvi. Kā smejies – vismaz tur varēja izbļaustīties. Kāpēc tas ir hokejs?

Tagad sportiskajā ziņā ir vēl viena priekšrocība tam vidējam posmam – kopš krievi karo, Krievijas un Baltkrievijas izlases nepiedalās pasaules čempionātā. Tātad, nav vismaz viena komanda, kas stabili varētu tikt galā ar jebkuru no tā sauktā zemā vai vidējā gala – nav Krievijas. Bet balkrievu prombūtne ir ievērojama tik daudz, ka viņi parasti ir uz svaru kausiem starp 9. un 12. vietu. Tātad – Latvijai par vienu tiešo konkurenti mazāk. Tā kā turnīrs tiek izspēlēts nepilnās divās nedēļās, tad saprotams – šādā nogrieznī ir daudz lielākas izredzes kādu pārsteigt, nekā stāstā par sezonu. Te atkal Latvijai piešķiļas lielā sajūta par gaidāmajām lielajām medībām. Te rodas tas skaistais mīts, ka mēs patiesībā hokejā esam baigi labie. Esam. Tikai labums veidojas nevis no mūsu kvalitātes, kas ir stabili vidēja temperatūra, bet – no pasaules čempionāta uzbūves koncepcijas un lielo hokeja valstu iekšējās virtuves, no viņu dabiskā iespringuma.

Kāpēc virsrakstā pie vārda kūka pieliku zvaigznīti?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!