Foto: Dmitrijs Suļžics/F64
Pirms pāris nedēļām kaut kur izlasīju, ka sporta nozare esot dziļā krīzē. Kāds tam pamats? Valsts neesot janvārī ieskaitījusi federācijām naudu, lai tās varētu nodrošināt savas pamatvajadzības. Turklāt, šausmas – tas noticis olimpiskajā gadā! Tas apdraudot visu, kas kādam kustas un nekustas, sapņus ieskaitot. Bet uz galveno jautājumu – kāpēc vajag naudu, ja nav galvas? – atbilde tā arī neparādījās.

Teiksiet, ka tas jau nav tikai sportā. Nu, ja! Bet, medicīnā nerunā par prioritārajām slimībām, lauksaimnieki nav pasludinājuši ziemu par īpašo ceturksni, tāpat kā neko neesmu dzirdējis, ka kultūrā vairāk jāpalīdz tiem, kas spēlē vijoles, bet – bundzinieki lai paši tiek galā... Kuri galdnieki ir noderīgāki? Tie, kas taisa krēslus vai ķeblīšus? Prioritāte ir nevis sporta veids, bet talants. Tādai ir jābūt valsts sporta kārtībai, ka – talants pie mums nepazūd. Un tad ir pilnīgi vienalga, kurā sporta veidā tas asniņš izlien. Mēs radam apstākļus – lai izlien! Nosargājam. Palīdzam. 

Bet mēs sakām – valsts neieskaitīja naudu federācijām un tagad nevarēs nodrošināt sporta veidam pamatdarbību. Pamatdarbību! Kas tās par sporta veidu federācijām, kas pamatdarbību pašas nespēj nodrošināt? Pat algu vienam otram kantora darbiniekam nemāk savākt, bet prasa sev kaut kādus īpašos pamperus ar spārniņiem. Tādi kā grūtgalvji, kā nespējnieki! Operatīvi noslaukt valsti ar izdomātu fabulu – dod tik' šurp! Izjāt ekseli, kas būs par prioritātēm – divus pirkstus nomazgāt! Bet, piedāvāt risinājumu apsnigušam laukumam? Ui, tad jāskatās – varbūt nokusīs... Līdz aprīlim vēl tālu? Nu, jā – un nav jau teikts, ka vēl nesnigs... Bet, paņemt sniega lāpstu un iztīrīt laukumu? Tā kā pagājušā gadā sniega bija maz, no lāpstām prioritāri atteicāmies...

Ja sportam kavējas apsolītā nauda, tad ir tikai viena recepte – jāraksta vēstule valsts prezidentam... Nopietni. Un, mūsu sporta vadošie stāvi patiešām arī uzrakstīja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!