Foto: Mārtiņš Zilgalvis/F64

Vairāk nekā desmit reizes viņiem izdevās uzvarēt spēles puslaiku, vienā mačā uzvara netika gūta tikai protokola rakstītāja kļūdas dēļ, bet citā spēlē zaudējums tika piedzīvots vien papildlaikā. Tomēr fakts ir neapstrīdams – deviņdesmito gadu sākumā "Tukuma" komanda divu sezonu garumā 58 spēlēs Latvijas Basketbola līgas pirmajā divīzijā ne reizes laukumu nepameta kā uzvarētāji. Šodien tas varētu šķist apkaunojoši, taču tolaik basketbols Latvijā bija citāds. Tukuma komandā bija sapulcējušies entuziasti, kuri apstākļu sakritību iedrošināti centās uzlēkt augstāk par savām galvām. Tas neizdevās, taču mīlestība pret basketbolu bija tik nevainīga un patiesa, ka daudzi no viņiem oranžo bumbu joprojām tur azotei cieši piespiestu.

"Atceries, kā toreiz mačā pret Liepāju viens no skatītājiem bija tā pārdzēries, ka pārvēlās pāri margām un nokrita uz muguras tieši pie mūsu soliņa. Notiek spēle, bet te pēkšņi no debesīm krīt cilvēks!" pie saviem bijušajiem audzēkņiem vēršas treneris Raimonds Kalviņš. Par laimi, kritušais iztika bez smagām traumām. Kad ieradās neatliekamās palīdzības brigāde un cietušo aizveda, tas ņēmās sulīgi izlamāt mediķus, bet pēc spēles jau bija atpakaļ ierindā, sēžot pie galdiņa pretī zālei esošajā kafejnīcā.

Kamēr iedzīvotāji ziemā mājās sildījās pie taupības krāsniņām, sporta zāles bija pamestas aukstuma varā. Arī toreizējā "Lauktehnikas" zālē Tukumā bija mitrs un drēgns, bet dušās, ja ūdens vispār bija, tad tikai ledaini auksts. Tukumnieki joprojām atceras pliko pēcpusi, kas bija atspiesta pret autobusa loga stiklu, Valdim Valteram ģērbjoties uz spēli. Tikmēr zālē jau iesildījās mājinieki, kuriem no mutes laukā plūda dvašas mākoņi. Vienā no spēles epizodēm Valters nokrita un uz grīdas atstāja sviedru peļķi. Brīdi apdomājies, viņš atmeta ar roku: "Varētu tā kā saslaucīt... Bet tūlīt jau piesals."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!