Foto: Armands Puče/F64

Latvijas sporta vēsturē bijis daudz ievērojamu komandu, kas katra savā laikā un vietā paveikusi ko ļoti nozīmīgu un atmiņās uz mūžiem paliekošu. Kāda vairāku gadu garumā, cita – vienā sezonā, vēl kāda – tikai vienā spēlē, taču visas – spilgti. Šī rakstu sērija būs veltīta šīm komandām. Noteikti varētu vairāk, taču kaut kur svītra vienmēr ir jānovelk, un tā nu mēs esam atlasījuši 20 komandas. Kādai putekļu kārtiņa paspējusi sakrāties biezāka, citai vēl pavisam niecīga, taču – pūtīsim nost un kārtosim glītā rindiņā uz paaugstinājuma, citu pie citas! Šoreiz gan nemēģināsim sarindot, kura pirmā un kura vienpadsmitā. Tā būs jūsu, MVP lasītāju, privilēģija – pēc tam, kad būsim izstāstījuši visus 20 stāstus. Šoreiz atgriezīsimies deviņdesmito gadu vidū, kad "Vildogas/Ventspils naftas" volejbolisti cīnījās par iekļūšanu Eiropas Čempionu kausa finālčetriniekā.

1995. gada maijā Latvijas izlase izcīnīja ceļazīmi uz Eiropas čempionāta finālturnīru, aiz sevis atstājot Portugāli, Horvātiju un Somiju. Komandai bija potenciāls un tas vairoja optimismu, ka arī septembrī Grieķijā valstsvienība spēs demonstrēt spēli, kas ir tuva modernā volejbola labākajiem standartiem. Taču Raimonda Vildes atgriešanās izlasē izjauca jau iepriekš sadalītās vietas pamatsešiniekā, kas ietekmēja komandas mikroklimatu. Beigu galā Vilde potītes savainojuma dēļ uz finālturnīru nemaz nedevās, bet atjaunot komandas pavasara modeļa saskaņotību un motivāciju vairs neizdevās. Jau pirmajā mačā pret mājiniekiem bija labas iespējas uzvarēt, tomēr beigās nācās samierināties ar zaudējumu, tāpat kā nākamajos mačos pret Nīderlandi, Vāciju, Dienvidslāviju un Ukrainu. No finālturnīra komanda atgriezās ar milzīgas vilšanās bagāžu.

Tā paša gada jūlijā Teivāna pazīšanās ar tā laika "Ventspils naftas" prezidentu Jāni Blaževiču palīdzēja "Vildogai" piesaistīt nopietnu ģenerālsponsoru, bet tas ļāva atvilināt uz mājām labākos Latvijas volejbola kadrus. Par galveno treneri tika nolīgts Latvijas izlases vadītājs Valdis Larionovs, bet sastāvu papildināja Valts Mihelsons un Raimonds Vilde. Starp "Vildogu/Ventspils naftu" un Latvijas izlasi bija liekama vienādības zīme, bet pēc neveiksmīgā valstsvienības starta vīri bija gatavi apliecināt, ka prot spēlēt voleju visaugstākajā līmenī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!