Privātās dzīves fons, reliģijas maiņa – svarcēlājai Rebekai Kohai paziņojot par lēmumu likt punktu aktīvā sporta gaitām, tieši intrigu un cilvēcisku ziņkāri rosinošie akcenti bija tie, kas absorbēja visu sabiedrības uzmanību. Otrajā plānā palicis fakts, ka runa ir par Latvijas olimpiskās komandas līderi, kas lēmumu aiziet pieņēmusi pēc četru gadu gatavošanās mačiem, kuros nepiedalīsies. Mēģināsim saprast kopainu – kāpēc šī tomēr nav tikai vienas jaunas sievietes personiskā darīšana, bet būtisks precedents.
Izskatās, ka šī rakstura īpašība nekur nav paudusi arī 2020. gadā. Sportiste pieņēmusi lēmumus, kas krasi mainīs viņas līdzšinējo dzīvi, un nekas neliecina, ka pat cilvēkiem, kas līdz šim bijuši viņas autoritātes, te būtu kāda teikšana. Kā rezultātā esam nonākuši pie situācijas, ka Latvijas olimpiskā komanda startam Tokijas olimpiskajās spēlēs nu palikusi bez vienas no savām labākajām cerībām uz godalgu. No vienas puses, tas, protams, nav pasaules gals, jo ikviens atlēts vispirms ir cilvēks, un mums nav tiesību pieprasīt kādu iziet uz kompromisiem, lai tikai remdinātu pašu izlolotas ambīcijas un gaidas. No otras puses, šīs ambīcijas neradās tukšā vietā – mums tās tika piesolītas, un mēs tajās esam investējuši. Jā, arī finansiāli.
.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
