Vairāki spēlētāji piekrita intervijām ar norunu, ka netiks izpausta viņu identitāte. Vietējos volejbola klubos neskaitāmus pudus sāls apēdušie ir vienisprātis, ka pie vairāku it kā ambiciozu komandu noiešanas pagrīdē primāri vainojama savstarpējo attiecību kultūra. "Ir bijuši gadījumi, kad nesamaksā to, kas sarunāts. Gaidi. Iekrājas parāds. Un tad sākas situācijas, kad, atkarībā no tā, kā esi nospēlējis spēli, viņi izdomās, kāpēc neesi pelnījis naudu. Es tāds neesmu vienīgais – šādi gadījumi Latvijas volejbolā bijuši diezgan bieži. Regulāri jāklausās attaisnojumi, kāpēc šoreiz netiek saņemta nauda. Ar laiku tas sāk iespaidot sniegumu laukumā, jo – kāda gan var būt atdeve, ja regulāri jāaizņemas nauda, lai vispār tiktu uz treniņiem un pierādītu komandai, ka esi nopelnījis to naudu, ko viņi jau tev ir parādā?! Līdz ar to spēlētājiem gribas tikt prom no šejienes," pieredzē dalās viens no spēlētājiem.
Viņam piebalso cits: "Jānotiek treniņam, bet es guļu mājās. Man zvana galvenais treneris un prasa, kāpēc es neesmu treniņā.
