Palikšana bez pamata saspēles vadītāja spāņiem maksāja visu – ar ieskriešanos grupu turnīrā pret vismaz klasi zemākiem pretiniekiem nebija gana, lai spāņu vidusmēra saspēlnieks Alberto Diass vai vēl pilngadību nesasniegušais Huans Nuness būtu gatavi tam, kas sagaidīja otrajā kārtā pret Kanādu un Latviju. Spānija pirmoreiz gandrīz 30 gadu laikā (kopš 1994. gada) palika ārpus pasaules labāko astoņnieka. Ja pērn augstas klases saspēles vadītāja trūkumu izdevās aizlāpīt (lasi, izcīnīt Eiropas čempiontitulu) ar amerikāņa Lorenzo Brauna naturalizēšanu, šogad Spānija bija cerējusi tikt galā saviem spēkiem – galu galā, spāņu basketbola skola ir viena no pasaulē atzītākajām.
Pirms četriem gadiem Rikijs Rubio Spānijas triumfu izkrāšņoja ar vērtīgākā spēlētāja jeb MVP balvu. Divus gadus vēlāk kļuva par pirmo spēlētāju vēsturē, kas ASV izlases grozā olimpiskajās spēlēs samet 38 punktus (tiesa, spāņi ceturtdaļfinālā piekāpās nākamajai čempionei). Pēc gada izlaišanas Rubio bija apņēmības pilns atkal būt Spānijas rīcībā un sākotnēji atsaucās aicinājumam pārstāvēt komandu Pasaules kausā Džakartā. Treniņnometnes ievadā Rikijs bija ar komandu, taču... 5. augustā, dienu pēc pirmajā pārbaudes spēlē izcīnītās uzvaras pār Venecuēlu, kurā Rubio nepiedalījās, basketbolists pavēstīja, ka Pasaules kausā nepiedalīsies.
"Esmu nolēmis pārtraukt savas profesionālās gaitas."
