Foto: AFP/Scanpix/LETA
Kad runa ir par izlēmīgiem soļiem, revolucionāriem risinājumiem vai, pasarg die's, pirmatklājēja uzņēmību jebkurā jomā, Latvijas pozīcija jau ilgus gadus gandrīz vienmēr bijusi identiska – nogaidīt un pirmo soli ļaut spert kādam citam. Pirmajam taču var gadīties noraut greizi, bet sekotājam āda paliks sausa arī tad, ja karavāna attapsies, iemaldījusies purvā – jo vainu allaž varēs uzgrūst "susaņinam", kas bija priekšgalā. Nespējot izdomāt veidu, kā labāk "neredzēt" slepkavu valstu atlētus mačos, uz kuriem ļoti gribas aizbraukt, skaidru nostāju šobrīd nesteidzas formulēt arī Latvijas sporta sabiedrība – lēmumā par dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs lūkojot paslēpties aiz ukraiņu pleca.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit