Nebūtu patiesi apgalvot, ka 13 gadus ilgajā karjerā Viljamss bija viens no labākajiem saspēles vadītājiem NBA. Viņš nekad neiekļuva "All-Star" komandā un neieguva nevienu individuālo balvu. Taču tūkstošgades mijā, kad lāpa no Maikla Džordana tika nodota Kobi Braientam un Alenam Aiversonam, Džeisona Viljamsa atraktīvais spēles stils bija tieši laikā. Viņa unikālās piespēles lika palēkties no sēdvietas, aizskriet līdz virtuvei un pateikt sievai: "Mīļā, tev jāatnāk un jānoskatās šī epizode atkārtojumā." Un šo radošumu prata novērtēt arī sieva. Heiteri apgalvos, ka Vijamsa sniegumā stila bija vairāk nekā satura, taču viņa vērtība kaut vai tikai kā izklaidētājam ir nenovērtējama.

Viljamss spēlēja ērā, kurā ar viņa prasmju komplektu bija grūti izcelties. Viņa labākie gadi bija Aiversona NBA, kad līgas labākie aizsargi – Braients, Kārters, Džeisons Kids, Stīvs Nešs, Stīvs Frānsiss un Stefons Mārburijs – bija ražīgākajā vecumā. Bet vidēji spēlē sakrātā statistika joprojām noteica basketbolista statusu. Viljamsam tas pamatīgi iezāģēja. Viņš sakrāja 12 punktus un 12 piespēles uz 100 uzbrukumiem, taču vidēji mačā sanāca tikai 11 punkti un 6,8 piespēles. Kad viņa pārstāvētās komandas bija prožektoru gaismā un spēlēm bija vislielākās likmes, Viljamsa statistika nebija tik iespaidīga, lai konkurētu ar pašiem labākajiem. Bet, kad statistika bija labāka, viņš nespēlēja konkurētspējīgā komandā.

Labākās izredzes piedalīties "All-Stars" spēlē viņam bija starp 2002. un 2005. gadu, kad "Grizzlies" sastāvā viņš vidēji spēlē guva 11 punktus un izdarīja septiņas rezultatīvas piespēles...