Olimpiskajā stadionā desmitiem tūkstošu acu pāru raudzījās tikai uz viņu, taču viņš neapjuka un augstlēkšanas sektorā laboja savu personisko rekordu. Pats uzsver, ka sportā galvenais ir nebaidīties, un – Rojs Piziks patiešām nebaidījās. Taču viņa karjera un dzīve pēc sporta atgādina centienus ar drebošu roku novilkt taisnu līniju. Latvijas rekords daudzcīņā un bohēma galvaspilsētas naktsdzīvē, gida darbs Turcijā, ēku būvniecība Jelgavā un četrpadsmit gadi koksnes biznesā Ukrainā. Kopš karjeras daudzcīņā Rojs ir pieradis būt izdzīvotājs.
"Līdz olimpiādei vēl bija baigā motivācija, bet, kad mani izmeta no LOV, sākās šaubas. Līdz tam, kā jau jaunieši, reizēm iemetām, bet pēc tam... Jābūt klāt trenerim, kurš ar tevi strādā, motivē, jābūt arī finansiālajai pusei. Turpretī, ja dzīvo šaubās, tad neatdosies sportam par visiem 100%. Kādu laiku nodzīvoju sportista režīmā, bet tad riktīgi nodevu."
Piziks atzīst, ka savu Ukrainas paziņu emocijas caur sevi centies nelaist, jo tās pārāk aizķēra. "Tāpēc arī pagāju nost. Citādi dienas kļuva smagas, diezgan bieži nobimbājos. Tas bija ļoti personiski. Es taču to visu saprotu – tiek postīta skaista valsts. Man tur palika daudz darba kolēģu, klientu un paziņu."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
