Bet viss cits – tur aiz apvāršņa – ir augstu sasniegumu sports, kas nācijai var dot mirkļa emocionālo uzlādi vai attieksmi, bet – tas nav paraugs vai virziens pēc kā tiekties kopumā. Un nekādas pasaciņas par sporta veida popularizāciju vai valsts tēlu! Jo tas atkal izkropļo tā saukto prioritāšu mērinstrumentus. Sports nekādu valsts tēlu vai vārdu pasaulē nenes – tā ir tikai nācijas pašapmierināšanās un iluzors māns, labākajā gadījumā. Tas ir vajadzīgs kaut kādam attālam fonam, kopprodukta veidošanai, bet – nevispārinām izklaides industrijas lēto fenomenu! Valsts tēlu veido valsts attieksme pret cilvēka dzīves kvalitāti. Kā valsts attiecas nevis pret skeletonu vai bobsleju, bet gan pret uzņēmējiem, kas kādu dienu arī atbalstīs – to pašu skeletonu un bobsleju. Ja gribēs.
Komentārs
Armands Puče: Gribat prioritātes Latvijas sportā? Lūdzu!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit