Foto: Romāns Kokšarovs/F64
Manos pases datos kā tautība norādīta – krievs. Bet, līdzīgi kā daudziem Latvijā, mana etniskā piederība nav tik viennozīmīga. Vai gribat dzirdēt ko uzjautrinošu? Mans tēvs vienmēr ir balsojis par Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", lai gan ne viņš pats, ne mana mamma nerunā latviešu valodā. Es pats uzaugu Purvciemā, mācījos Rīgas 87. vidusskolā, bet vēlāk 17. vakara maiņu vidusskolā. Kad pamatskolā klases audzinātāja visiem skolēniem vaicāja, kādu politisko spēku atbalsta bērnu vecāki, es biju vienīgais, kurš atbildēja – Tautas fronti. Nevarētu teikt, ka uzaugu krievu kultūras ietekmē, taču tā pa īstam latviešu valodā sāku runāt tikai 25 gadu vecumā. Ar saviem bērniem runāju un runāšu krieviski, taču viņi mīlēs Latviju.

Tomēr šodien mēs dzīvojam 2022. gadā, un ar varu piespiest mīlēt dzimteni nevar un nevajag, tas tikai izraisa pretreakciju. Turklāt jāatceras, ka ne tuvu ne visi krievvalodīgie ir krievi. Šodienas notikumi Ukrainā var iedzīt vēl vienu ķīli abu sabiedrības pušu starpā. Taču mums jāsaprot, ka šajā gadījumā nav runa par latviešu un krievu, bet gan demokrātisku vērtību un autoritāra režīma pretnostatīšanu.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit