Aiz NBA priekškara: karaļi un viņu svītas

Afrikāņu sakāmvārds vēsta, ka vajadzīgs vesels ciems, lai izaudzinātu bērnu. Līdzīgi ir basketbolā, kur ceļā uz apsolīto zemi līdzās bijuši daudzi palīgi – vecāki, radinieki, draugi, treneri, skolotāji. Viņi visi piedalījušies veiksmes stāsta veidošanā. Un, ja spēlētājam izdodas nokļūt pašā virsotnē, kur viņu pavada liela slava un vēl lielāka nauda, šis loks tikai paplašinās... Runājot par NBA spēlētāju svītām, iztēlojamies cilvēkus, kas strādā kopā ar basketbolistu vai viņa aizgādībā vai arī vienkārši cenšas iekļūt viņa kabatās. Dažreiz tie ir vieni un tie paši cilvēki. "Varu apzvērēt – dažreiz man šķiet, ka šīm svītām ir pašām savas svītas," jau pirms divdesmit gadiem "Sports Illustrated" atzina viens no līgas treneriem... NBA spēlētāju svītas dzīvo joprojām. Un dzīvo labi. Iespējams, šodien tās ir vēl stiprākas nekā jebkad agrāk.

Viena lieta ir pieņemt ar tēriņiem saistītus lēmumus 40 gados, bet pavisam kas cits – 21 gada vecumā. 40 gados saproti, ka nevajag tērēt pārdesmit tūkstošus mašīnas audioiekārtās, kas padarīs tevi kurlu. Nevajag vest pusdienās desmit cilvēkus, tā vietā pietiek aiziet uz restorānu ar diviem vai trim draugiem. "Nesaku, ka visi svītas dalībnieki dod negatīvu enerģiju, taču tiem ir savtīgi nodomi. Visi grib, lai tu par viņiem maksā. Neko vēl neesmu minējis par mammu un tēti, kāzām, šķiršanos, bērniem no citām sievietēm, fondu izveidošanu, bērnu sūtīšanu uz privātskolu un par nākotni pēc karjeras. Tu esi vienīgais, kurš būs par to atbildīgs. Kad kādam sportistam rodas finansiālas grūtības, sāc brīnīties – kā gan tas iespējams, ja viņš tik ilgi spēlēja, filmējās reklāmās? Tad vairs nedzirdi ne par vienu no minētajiem svītas čaļiem. Neviens aģents vai menedžeris neatzīs, ka viņam savu darbu vajadzēja padarīt labāk vai ņemt mazākus procentus, jo šādas atziņas tikai kaitēs biznesam," uzsver Rouzs.