Pirms apmēram desmit gadiem pats spēlēji Ukrainas pilsētās – Dnipro un Mikolajivā. Vai tev kopš tiem laikiem ir palikuši paziņas, ar kuriem joprojām sazinies?

No Mikolajivas ir pāris cilvēki, ar kuriem ik pa laikam uzturu kontaktus, bet vairāk draugu ir no Dnipro. Iespēju robežās esmu arī palīdzējis saviem bijušajiem komandas biedriem. Vienam no viņiem krustbērni ar savu komandu pašlaik apmetušies Engurē, un esam viņiem sagādājuši bumbas, botas, treniņtērpus un somas, viņi bija arī uz mūsu spēli Ogrē. Tā bija mana iniciatīva, bet klubs nāca talkā. Kā starpnieks ļoti palīdzēja arī mūsu komandas labais garinš [kapelāns] Elmārs Pļaviņš, kurš pats ilgstoši braucis uz karstajiem punktiem pie Luhanskas un Doņeckas, kā arī tagad aizsūtījis jau vairākas fūres ar apģērbu, medikamentiem un pārtikas precēm.

Pagājušajā vasarā, paužot solidaritāti pret LGBTQI+ kopienu vērstajam likumam, tilts pār Ogres upi pilsētā bija izgaismots Ungārijas karoga krāsās. Vai tu atbalstīji šo iniciatīvu?

Atbalstu praktiski visus [Ogres mēra] Egila Helmaņa lēmumus, esam uz viena viļņa. Man patīk viņa ieņemtā nostāja attiecībā gan pret Latvijas politiķiem, gan pret notikumiem pasaulē. Vinš domāja, ka ungāri būs lojālāki arī jautājumā par Krievijas agresiju Ukrainā. Ņemot vērā, ka viņš ir Nacionālās apvienības pārstāvis, viņš atbalstīja šī politiskā spēka nostāju. Saprotams, ka pašreizējā Ungārijas nostāja ir nepieņemama, tāpēc šaubos, ka Ungārijas karogs vēl kādreiz rotās šo tiltu.

No krievu tautības cilvēka esmu dzirdējis novērojumu, ka Putina atbalstītāji ļoti bieži ir arī antivakseri un homofobi.

Var jau būt, ka šāda korelācija pastāv.

Kā vērtē pašreizējo sabiedrības temperatūru Latvijā?

Manuprāt, tagad ir daudz labāk nekā bija agrāk, jo šodien daudzi jaunieši vispār nemāk runāt krievu valodā, bet tas savukārt mudina krievvalodīgos apgūt latviešu valodu.