1. Vai šāds LHF un izlases treneru korpusa lēmums uzskatāms par negaidītu?
Kaspars Gorkšs, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors: Par negaidītu to nevar saukt. Mika Indraša iekļaušana izlases kandidātu sarakstā sakrīt ar komandas trenera publiskajiem izteikumiem 2022.gadā – sakarā ar ažiotāžu, kas izveidojās ap spēlētāja līguma noslēgšanu vai nenoslēgšanu ar komandu no Krievijas. Vērtējot apstākļus – Miks Indrašis nav aizvadījis spēles Sporta likuma 16.1. panta 2. punktā minētajās valstīs, līdz ar to juridisku šķēršļu spēlēt izlasē nav.
Ulvis Brože, sportacentrs.com hokeja apskatnieks un MVP autors: Drīzāk nē. Vietā gan ir jautājums, kur dažām iesaistītajām personām atrodas sarkanās līnijas...
Anita Muižniece, bijusī izglītības un zinātnes ministre: Lai paustu pamatotu viedokli par situāciju ar potenciālo Mika Indraša iekļaušanu Latvijas hokeja izlases kandidātu sarakstā, būtu jābūt pilnīgai skaidrībai par to, vai Indrašim laikā kopš 2022. gada 24. februāra ir bijis noslēgts līgums ar "Spartak" vai tomēr nē. Man ne laikā, kad pildīju ministres amata pienākumus, ne šodien nav neapstrīdamu pierādījumu, ka tas tā ir bijis. Ja līguma nav bijis, neredzu šķēršļus Indraša potenciālai iekļaušanai izlases sastāvā. Tomēr, ja tomēr līgums ir ticis noslēgts, tad tā būtu absolūti nepieņemama situācija ne no ģeopolitiskā, ne morāles viedokļa raugoties.
Māris Zembergs, laikraksta "Diena" sporta žurnālists: Treneru lēmums nebija negaidīts. Formāli jau nebija nekādu šķēršļu viņa neiekļaušanai izlases kandidātu sarakstā, jo nebija apliecinājumu tam, ka Indrašis ir parakstījis līgumu ar "Spartak". Protams, var diskutēt, cik tuvu viņš bija līguma parakstīšanai un vai pats gribēja spēlēt, bet pēc likuma burta viņš neko nebija pārkāpis.
Ainars Bagatskis, izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas padomnieks sporta jautājumos, Ukrainas basketbola izlases galvenais treneris: Treneru lēmums iekļaut Indraši izlasē noteikti ir pamatots, jo treneru kompetencē ir izvēlēties spēlētājus, turklāt Indrašis ir pieredzējis spēlētājs un daudz palīdzējis Latvijas izlasei.
2. Vai esošajos apstākļos tev personiski būtu pieņemama Mika Indraša spēlēšana Latvijas izlasē?
Gorkšs: Publiskajā telpā ir ļoti daudz viedokļu un norādījumu, kas skar jautājumus par Latvijas sportistu sasaisti/saskarsmi ar Krieviju vai tās sportistiem, gan no sporta nozari pārvaldošajām amatpersonām, gan sporta ekspertiem. Tikai ļoti šaurs un konkrēts ierobežojumu loks ir nostiprināts normatīvajos aktos, bet pārējais balstīts uz izteikumiem: atsaukt Latvijas sportistu dalību olimpiskajās spēlēs, ja tajās startēs Krievijas un Baltkrievijas sportisti (arī zem neitrāla karoga), Latvijas sportistu ierobežojumi startēt sacensībās kurās piedalās arī Krievijas vai Baltkrievijas sportisti u.c. Šie izteikumi iegājušies kā īstermiņa paražu tiesības normas un šo nosacījumu interpretācijas jau vairākkārt ir mainītas, saskaroties ar sarežģījumiem izteikto draudu īstenošanā. Es atbalstu ierobežojumu noteikšanu, taču tiem jābūt skaidriem un izpildāmiem visām iesaistītajām pusēm, kā arī apstiprinātiem valstī noteiktā kārtībā. Ja tā nav, atliek paļauties uz personas ētikas un vērtību principiem, kas var būt atšķirīgi. Līdz ar to neprognozējamas ir sekas, ja visas atbildības – izprast, "pareizi iztulkot" un atbilstoši pielietot izteiktos apgalvojumus – nodod sportistu pārziņā. Visā šajā "viedokļu ķīselī" spēlēšanas vai nespēlēšanas sakarā neatliek nekas cits kā vadīties pēc skaidri Sporta likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Uzskatu, ka Miks Indrašis ir krietni sevi diskreditējis un sabojājis savu reputāciju (pelnīti), bet ar to viņam pašam ir jātiek galā.
Brože: Šeit un tagad – demokrātiskās vēlēšanās būtu balsojis pret.
Muižniece: Ja Indrašim patiesi ir bijis noslēgts līgums ar "Spartak", tad šāds lēmums ir ne tikai negaidīts, bet klaji nepieņemams. Man būtu grūti iedomāties, kā komandas biedri šodienas apstākļos pieņemtu izlasē komandas biedru, kurš, neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un tur pastrādātajām nelietībām, faktiski "pārdotos" agresorvalsts klubam. Būtu grūti iedomāties arī līdzjutēju atbalstu komandai, kurā spēlētu hokejists, kas kara laikā noslēdzis līgumu ar Krievijas klubu.
Zembergs: Šajā gadījumā gribu vilkt nelielas paralēles ar citu karsto tēmu – par valsts finansējuma apturēšanu Ostapenko, Skujiņam un Neilandam. Viss liecina par to, ka Indrašim bija doma parakstīt līgumu ar "Spartak", taču beigu beigās viņš pats vai ar citu palīdzību saprata, ka to nevajadzētu darīt, un izšķīrās par došanos uz Vāciju. Situācijā ar valsts finansējuma apturēšanu – nezinu, vai sporta sabiedrībā kāds atbalsta šo lēmumu, taču nekādas izmaiņas šajā acīmredzami kļūdainajā lēmumā nav pieņemtas. (Trešdienas pēcpusdienā, jau pēc viedokļa paušanas, IZM tomēr pieņēma lēmumu par izmaiņām – aut.)
Bagatskis: Publiskajā telpā atrodams Indraša paziņojums, ka viņam nav bijušas līgumsaistības (pēc kara sākuma) ar Krieviju, tāpat nav ziņu, ka Indrašis būtu piedalījies sacensībās Krievijā. Tāpēc viņa spēlēšanai Latvijas izlasē nav likumā noteiktie šķēršļi.
3. Kādu rīcību sagaidi no Indraša puses šobrīd?
Gorkšs: Šis ir uzskatāms piemērs kā sportists iekuļas pārpratumos savas tuvredzības (iespējams, muļķības), neizlēmības, sliktas komunikācijas un nekvalitatīvu padomu dēļ. Papildinot to ar nepārdomātiem izteikumiem, procedūru neievērošanu potenciālo ierobežojumu nostiprināšanā un emocijās balstītiem sacerējumiem no citām iesaistītajām pusēm, vienīgos tālejošos secinājumus var izdarīt par pašu sporta nozares pārvaldību kopumā. Vēl vairāk to saasinātu vienaldzība par radušos situāciju no Mika Indraša puses. Šobrīd viņu pelnīti sagaida zema temperatūra ne tikai ledus arēnās, bet arī aukstums līdzjutēju sirdīs.
Brože: Manās acīs viss ir pietiekami vienkārši. Nekādu tekstu par to, ka izstāstīšu pēc karjeras beigām... Gribi spēlēt Latvijas izlasē – atklāj kārtis. Izstāsti visu, kā bija. Bez runāšanas caur puķēm. Kļūdīties drīkst ne tikai laukumā, bet – kļūdas jāprot atzīt. Nevis vainot notikušajā visus pārējos. "Nāca apskaidrība, attapos, nekur neaizbraucu, Krievija ir teroristu valsts." Aizveram grāmatu un dzīvojam tālāk.
Muižniece: Lai arī, manuprāt, gana novēloti pēc ažiotāžas par iespējamo spēlēšanu Maskavas klubā, Indrašis ir paudis nosodījumu Krievijas īstenotajām zvērībām Ukrainā. Man, un domāju arī visiem hokeja līdzjutējiem un sporta sabiedrībai, būtu svarīgi šajā sakarā beidzot noskaidrot patiesību – bija, vai tomēr nebija noslēgts līgums.
Zembergs: Ja reiz viņš ir iekļauts kandidātu sarakstā, tad, visticamāk, viņš arī spēlēs valstsvienībā. Godīgi sakot, nesaprotu, kādēļ šī tēma tiek sakāpināta, mēģinot viņu padarīt par Krievijas un Baltkrievijas režīmu līdzskrējēju. Zinot Indraši, man nešķiet, ka par to vispār būtu jāšaubās. Skeletus no skapjiem varam izvilkt daudziem, arī citi ir kļūdījušies. Basketbola cilvēkiem gribētos atgādināt, kādu amatu šodien ieņem Gundars Vētra. 1992. gadā viņš un Igors Miglinieks izšķīrās par spēlēšanu NVS izlasē, bet šodien mēs pārmetam Indrašim, ka viņš gandrīz noslēdza līgumu ar KHL klubu – tas nešķiet samērīgi. Nosodu Kalniņa un Jelisejeva spēlēšanu Krievijā, bet ķidāt Indraši par vēlmi un neveikliem attaisnojumiem es tomēr negribētu.
Bagatskis: Mana nostāja ir tāda, ka Indrašim jāspēlē Latvijas izlasē.
4. Cik svarīga šopavasar Latvijas izlasei ir Indraša pievienošanās no sportiskā viedokļa – cik nozīmīga būtu viņa loma laukumā?
Gorkšs: No sportiskā viedokļa – ja treneri Miku iekļāvuši kandidātu lokā, tad noteikti redz viņa pievienoto vērtību izlases sastāvā laukumā un ārpus tā. Treneru sastāvs seko līdzi spēlētāju sniegumam sezonas laikā, un viņu viedokli no sportiskā skatu punkta man nav iemesla apšaubīt.
Brože: Vai no Indraša veiksmēm un neveiksmēm uz ledus būs atkarīga Latvijas izlases vieta pasaules čempionāta noslēgumā? Nedomāju. Vai viņš būs viens no vairākuma kurbulētājiem un salasīs pāris punktiņus? Jā.
Muižniece: Nedomāju, ka esmu pietiekami kompetenta hokejistu personīgā snieguma rādītājos, lai izvērtētu un komentētu viena vai otra sportista potenciālo pienesumu valstsvienības sastāvā.
Zembergs: Atkarīgs no sastāva. Viņš kā radošais spēlētājs, visticamāk, iederas pirmajā vai otrajā, varbūt trešajā maiņā. Ja atbrauc visi vadošie (Balcers, Girgensons, Daugaviņš, Ābols), tad viņa loma var nemaz nebūt tik nozīmīga. Spilgti atceros viņa debija čempionātu, bet nevarētu teikt, ka pēdējos gados no viņa snieguma būtu atkarīgs Latvijas izlases rezultāts. Atceroties 90. gados, tolaik konkurence bija pašvaka, bet tagad izvēles iespējas treneriem ir gana lielas, tāpēc viena vai otra spēlētāja atbraukšana nav tik izšķiroša. Tas varbūt neattiecas uz NHL spēlētājiem, lai gan pērn visi gaidīja Elvi Merzļikinu, taču viņš "nepavilka" komandu, toties "pavilka" Artūrs Šilovs.
Bagatskis: Nejūtos gana kompetents, lai izteiktu savu viedokli. Tas jājautā hokeja ekspertiem.
5. Ņemot vērā esošos parametrus, valdības un sporta vadības nostāju – vai pēc hokejista, kas saistīts ar agresorvalsti, uzaicināšanas Latvijas izlasē būtu jāaptur valsts līdzekļu piešķiršana LHF?
Gorkšs: Sporta likums nosaka, ka ir aizliegts Latvijas sportistiem un komandām sacensties Krievijā un Baltkrievijā. Lai arī līguma parakstīšanas fakts publiskajā telpā tika ļoti neveikli komunicēts no hokejista pārstāvju puses, nevienu spēli Krievijā vai Baltkrievijā Indrašis aizvadījis nav. Lai izvairītos no pārpratumiem, turpmāk būtu daudz skaidrāk jānosaka ierobežojumi, jāievieš sankcijas par to neievērošanu, jānostiprina tie normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un jāietur konsekvence savos izteikumos, skaidrojumos un interpretācijās. Lielāks uzsvars būtu jāliek uz viedokļa līderību starptautiskajās organizācijās un starpvalstu sporta diplomātijā, lai panāktu pieņemto lēmumu iedarbību. Pretējā gadījumā izveidojas situācija, ka līdz galam nav saprotams, kāds ir ierobežojumu apjoms – daļa nostiprināti, daļa mutvārdos izteikti, daļu no tiem nav īsti iespējams piemērot (profesionālo līgu darbība un spēlētāju personīgo līgumu nosacījumi par dalību sacensībās, valsts finansējuma apturēšanas ietekme uz bērnu un jauniešu sporta iespējām, nosacījumu atšķirības ar citām nozarēm, piemēram, kultūru u.c.), un arī citiem no malas nav izprotama Latvijas nostāja un tās argumentācija.
Brože: Manuprāt, tas ir jautājums, kurā emocijas un aizspriedumi jānoliek malā un jāvadās pēc likuma burta. Krievijā nespēlēja, tātad neko nav pārkāpis. Lai cik principiāla būtu mana nostāja Krievijas kara sakarā, domāju, ka ir jautājumi, kuros emocijas tomēr jāpabīda uz aizkulisēm.
Muižniece: Lai izdarītu pamatotus secinājumus, man būtu jābūt neapgāžamiem pierādījumiem par to, ka līgums patiešām ir bijis noslēgts. Ja pieņemam, ka bijis, tad pēc treneru korpusa lēmuma valstsvienības kandidātu sarakstā iekļaut sportistu, kurš strādājis agresorvalsts komandā, federācijai būtu šāds lēmums jāatceļ un jādara viss iespējamais, lai nepieļautu šāda sportista iekļaušanu izlases sastāvā. Ja tas netiktu darīts, uzskatu, ka finansējuma apturēšana pie šāda scenārija būtu pamatota.
Zembergs: Manuprāt, atņemt finansējumu LHF nav pamata. Vai tad Latvijas Tenisa savienībai un Latvijas Riteņbraukšanas federācijai kāds ir atņēmis finansējumu? Tagad daudziem ir vēlme sist pa labi un pa kreisi, bet, manuprāt, ar to jau esam aizgājuši pārāk tālu.
Bagatskis: Ņemot vērā, ka nav apliecinājuma tam, ka Indrašis bija parakstījis līgumu ar KHL klubu, un ir zināms, ka Indrašis nav piedalījies sacensībās Krievijā, nav pamata runāt par viņa saistību ar agresorvalsti.
