"Šķita kā spēriens pa aizsargmasku. Nekādu sāpju. Novilku masku, un tad ieraudzīju asinis. Ledus iekrāsojās spilgti sarkanā krāsā un ar katru sirdspukstu asinis plūda no mana kakla. Bija pāršķelta artērija. Saķēru kaklu un mēģināju apturēt asiņošanu, taču tās plūda caur pirkstiem. Noliecos uz leju, un asinis izšļācās kā no strūklakas. Viss kļuva blāvs..." vēlāk atcerējās Malarčuks.
Vārtsargs bija šokā – tāpat kā ikviens, kurš notiekošo vēroja klātienē vai pie TV ekrāniem. "Blues" uzbrucējs Riks Mīgers steidzās uz komandu soliņu, kliedzot pēc palīdzības, tiesnesis Terijs Gregsons tikmēr stāvēja līdzās Malarčukam un steidzināja, lai gādā nestuves, jo citādi hokejists noasiņos līdz nāvei. Spēlētāji stāvēja kā sastinguši, kādam palika nelabi, liekot atstāt pirmsspēles maltīti turpat uz ledus...
Pie sakņupušā vārtsarga pirmais piesteidzās treneris Džims Picutelli, kurš ar medicīnisko pārsēju centās apturēt asiņošanu, uzspiežot uz brūces. Gandrīz nespēdams paelpot, Malarčuks tvēra pēc gaisa. Bija skaidrs, ka pārrauta arī jūga vēna, taču Picutelli saglabāja mieru: "Dari to, ko tev teikšu. Mēs tevi izglābsim."
"Džim, es nevaru paelpot," Klints čukstēja, un treneris nedaudz atbrīvoja satvērienu uz kakla.
"Tu elposi tikai tik daudz, lai būtu pie samaņas, kamēr dabūsim tevi pie ārsta," noteica Picutelli.
