Izcilās komandas: VEF bronzas atvadas

Latvijas sporta vēsturē bijis daudz ievērojamu komandu, kas katra savā laikā un vietā paveikusi ko ļoti nozīmīgu un atmiņās uz mūžiem paliekošu. Kāda vairāku gadu garumā, cita – vienā sezonā, vēl kāda – tikai vienā spēlē, taču visas – spilgti. Šī rakstu sērija būs veltīta šīm komandām. Noteikti varētu vairāk, taču kaut kur svītra vienmēr ir jānovelk, un tā nu mēs esam atlasījuši 20 komandas. Kādai putekļu kārtiņa paspējusi sakrāties biezāka, citai vēl pavisam niecīga, taču – pūtīsim nost un kārtosim glītā rindiņā uz paaugstinājuma, citu pie citas! Šoreiz gan nemēģināsim sarindot, kura pirmā un kura vienpadsmitā. Tā būs jūsu, MVP lasītāju, privilēģija – pēc tam, kad būsim izstāstījuši visus 20 stāstus. Un pirmajā reizē atgriezīsimies pagājušā gadsimta agros deviņdesmitajos, kad plauka Atmoda un rībēja Daugavas sporta nama grīdas dēļi...

Kā jau pirms sērijas prognozēts, uzvarētājs noskaidrojās trešajā spēlē. Tās likme – pirmās zelta vai sudraba medaļas VEF 33 gadu pastāvēšanas vēsturē. Līdzīga motivācija arī "Kalev", kas līdz šim vienīgo reizi godalgas PSRS čempionātā bija izcīnījuši 1945. gadā. Iespējams, tieši tas VEF basketbolistus sakala važās. Bondarenko vispār bija pārvērties līdz nepazīšanai, ko nenovēršami steidza izmantot Babenko. Ja pēc pirmās spēles Tallinā VEF deklarēja, ka atsauks dalību turnīrā, ja turpināsies tiesnešu kļūdas vienā virzienā, tad otrajā spēlē līdz šādam attaisnojumam nemaz nenonāca. Nelīdzēja arī no Rīgas atbraukušie divi autobusi ar līdzjutējiem. Puslaika pārtraukumā viesi devās ar –8 (45:53), bet rezultāts uz tablo bija mazākā nelaime. Nelielas cerības vēl raisīja "Kalev" līderu piezīmju nasta, taču arī te pretinieki neatļāvās vaļības. 27. minūtē jau –17 (57:74), bet mājinieku galvenais treneris Jāks Salumetss turpināja dzīt uz priekšu un neļāva sākt pāragras svinības. 37. minūtē 81:102, bet visā spēlē 96:113.