Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
01. Novembris  | 1935

1935. gads: Brīvības pieminekļa atklāšana, uzvara 'EuroBasket 1935', sākas stahanoviešu kustība

Latvijas basketbola izlase, 1935. gads. Arhīva foto

15. maijā ekspluatācijā nodeva Maskavas metro. 31. maijā tika dibināta ASV filmu studija “20th Century Fox”.

Šveicē no 2. līdz 4. maijam norisinājās pirmais Eiropas čempionāts basketbolā (“EuroBasket 1935”), kurā piedalījās 10 Eiropas vīriešu basketbola valstsvienības. Čempionāts tika aizvadīts pēc divmīnusu sistēmas. Par pirmajiem Eiropas čempioniem kļuva Latvijas izlase, kas finālā ar 24:18 pārspēja Spāniju.

Aleksejs Stahanovs ogļu raktuvēs. Foto: Vida Press

31. augusta rītā ogļracis Aleksejs Stahanovs sasniedza jaunu ogļu ieguves rekordu, par 14 reizēm pārsniedzot ieguves normu. Tas aizsāka veselu stahanoviešu kustību PSRS. 

Laikraksts “Sibīrijas Cīņa” par Stahanova panākumiem rakstīja: “Biedrs Stahanovs ir jaunas darba sistēmas iniciators. Viņa sistēma pamatota uz stingru darba dalīšanu ogļu ieguvēju  brigādē. 20. augustā par godu Starptautiskai dienai b. Stahanovs ieguva 102 tonnas ogļu 6 stundās. Pēc dekādes, 9. septembrī, viņš pārsneedza savu iepreekšejo rekordu – deva 175 tonnas ogļu, bet nakti uz 19. septembri sasniedza jaunu rekordu – atskaldot 227 tonnas ogļu.” Vēlāk no visas PSRS sāka pienākt ziņas, ka strādnieki seko Stahanova priekšzīmei: “Kuzņeckas kombināta 500 būvstrādnieki iesākuši strādāt pēc Stahanova darba metodes. Viņu vidējais mēneša izstrādājums ir vairāk nekā pusotras reizes lielāks par normu. Labākā betonetaju brigāde izstrādā līdz 500 proc. no normas. Akmeņkaļa posms pārveic normu vairāk nekā trīs reizes. Kuzņeckas celtnieki šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielinajuši celtneecibas darbus par 14 proc.”

Brīvības pieminekļa konstruktīvais mets. Arhīva foto

1935. gada 18. novembrī tika atklāts par tautas ziedojumiem celtais Brīvības piemineklis. Pēc pieminekļa pabeigšanas avīzē “Rīts” varēja lasīt par savāktajiem līdzekļiem un to izlietošanu: “Izmaksāti ir 732.000 Ls, brīvu līdzekļu vēl kādi 300.000 Ls; no tiem kādi 100.000 Ls vēl jāizmaksā norēķinos, vienu daļu līdzekļu prasīs arī pieminekļa apkārtnes izdaiļošana. Ja kas paliks pāri, tad atlikumu nodos Brāļu kapu komitejai.”

Mūsu cīņas un uzvaras

Par Latvijas izlases ceļu uz Eiropas meistaru titulu laikrakstam “Starts” raksta izlases loceklis Eduards Andersons: “Ir jau tik daudz dzirdēts un lasīts par šo sacīkšu rezultātiem, gaitām un kurioziem, tomēr vispārējos vilcienos gribas vēlreiz attēlot mūsu priekus un bēdas šinī ceļojuma laikā. 28. aprīļa rītā latvju sportistu pavadīti sēžamies vilcienā, lai jau vakarā sacenstos ar Kaunas pilsētas komandu.

Rīgas komandā spēlēja visi basketbola ekspedicijas dalībnieki, saprotams, izņemot pārstāvjus V. Baumani un R. Dekšenieku. Rezultāts beigās ir 64–19 Rīgas labā. Otrā rītā sēžamies vilcienā, lai dotos uz Eiropas dienvidiem – “miera un atbruņošanās paradīzi” Ženēvu. 30. aprīļa vakarā esam sasnieguši galamērķi – mūs vēl šovakar var interesēt izlozes kārtība, kādā jāspēlē. Un tiešām – varam būt stipri apmierināti, jo pirmā dienā mūsu pretinieks ir Ungārija. Drusku kaut ko par pašu spēli pret Ungāriju. No sākuma spēle atklāta, bet arvienu vairāk sākam iedzīvoties jaunajos apstākļos un rezultāts sāk lēnām augt; puslaikā cipari uz tāfelēm katrā laukuma pusē rāda 20–7. Otrā puslaikā mūsu pārsvars vēl nedaudz pieņemas, un sacīkste beidzas 46–12. Un jāsaka, ka pie labākiem metumiem rezultāts būtu stipri vien augstāks.

Oficiālā turnīra atklāšana notika tanī pašā vakarā plkst. 20.30. Komandas alfabēta kārtībā tika stādītas priekšā publikai; tiek izsaukts turnīrā spēlējošās valsts vārds, komanda nostājas laukuma vidū ar fronti pret tiesneša galdu un sveic skatītājus, pēc kam tiek spēlēta valsts himna un komandas atkal alfabēta kārtībā rindojas gar laukuma malām. Oficiālai ceremonijai beidzoties, sākas šīvakara spēles, kur satiekas: Itālija–Bulgārija; Šveice–Rumānija un Čechoslovākija–Francija.

Ekrānuzņēmums

Jau no šīvakara spēlēm daudz spriežam par mūsu izredzēm turnīrā. Un ar bažām domājam par nākošo dienu cīņām. Itāļu spēles veids ātrs, glītas kombinācijas, un viņu labais malējais Francešinī spīd ar elegantiem iemetieniem ar vienu roku. Mūsu otrās dienas pretinieks pusfinālā Šveice spēlē skaidru zonu sistēmu. Šī vakara interesantākā spēle, un vispār viena no saistošākām turnīrā – Čehoslovākijas spēkošanās ar Franciju. Šinī sacīkstē uzvarēja komanda, kurai bija vairāk laimes, bet pēc manām domām Francija ir techniski gatavāka un ātruma ziņā ar viņu varbūt varēja sacensties tikai karstasinīgie spāņi. Čechi spēlē apmēram tādu pat spēles veidu kā mēs, jo ari viņiem pamatā guļ amerikāņu skola. Vislielākā sensācija bija, kad pusfinālā čechi zaudēja spāņiem. Pa daļai tur būtu vainojams tiesnesis – francūzis. Pirmo reizi redzējām, cik karstasinīgi un nesavaldīgi var būt spēlētāji pēc gūtas uzvaras: skaļi kliedzieni, apkampšanās un skūpstīšanās ir lietas, ar kurām viņi izrāda savus uzvaras priekus.

Otrā pusfinālā satiekas Spānija ar Čechoslovāķiju. Šveice–Latvija ir sacīkste, no kuras atkarājas, kas cīnīsies tālāk dēļ skanīgā Eiropas meistartitula. Spēles temps lēns un uzmanīgs. Pirmo grozu iegūst Lidmanis, bet drīz cipari sakāpuši uz 10–5 Šveices labā, tomēr mūsu komanda saņemas un piespiežoties puslaiku beidz – 16–12 savā labā. Otrā puslaika sākums atkal pieder Šveicei, un nu jau rezultāts 18–18. Savas publikas pamudināti, šveicieši cenšas, cik var. Punkti stāv uz vietas – un ne viena, nedz otra vienība nespēj iekarot pretinieka grozu. Tiesnesis francūzis Grems atļauj šveiciešiem spēlēt ļoti brutāli un asi, bet tomēr par prieku mūsu spēlētājiem tiek piešķirti 2 sodi Šveices kreisam aizsargam. Anufrijevs met... un kritiskais moments pārvarēts – rezultāts 20–18. Šveices komandu pārņem panika – līdz spēles beigām vēl 4 min., kad mēs sākam vilcināt laiku. Šai laikā šveicieši, redzēdami, ka godīgā cīņā nevar uzvarēt, paliek pārāk brutāli un vairs nerēķinās ar spēlētājiem, bet pelnītos sodus no tiesneša nesaņem. Kad atskan beigu zvans – Latvija uzvarējusi – 28–19!

Ar Spāniju cīņā devāmies jau daudz pārliecinātāki, bet visādas nejaušības var katrā sacensībā notikt, tādēļ neko neriskējām un netrakojām līdzi spāņu ātram tempam. Cīņa beidzās 24–18 (16–8) un – Latvija pirmais Eiropas meistars basketbolā!

Svinīgs moments, kad lielajā sacīkšu telpā atskan mūsu himna “Dievs, svētī Latviju” un kad latvju vienības kapteinis Jurciņš saņem iegūto kausu. Šis brīdis paliks visu mūsu spēlētāju atmiņā kā dzīva aina, jo pati karstākā vēlēšanās bija piepildījusies.”

Atklāj Brīvības pieminekli

1935. gada novembrī presē daudz raksta par Brīvības pieminekļa būvniecības noslēgumu un plānoto atklāšanas pasākumu 18. novembrī. 4. novembrī laikraksts “Rīts” vēsta: “Lai iepazītos ar Brīvības pieminekļa būves noslēgumu un armijas daļu parādes novietošanas kārtību Brīvības pieminekļa atklāšanas svinībās valsts svētkos, 18. novembri, – vakar pie Brīvības pieminekļa ieradās kara ministrs ģen. J. Balodis, tieslietu ministrs H. Apsitis, finanču ministrs L. Ēķis, Rīgas garnizona priekšnieks ģen. Fr. Virsaitis, Rīgas prefekts T. Grīnvalds, Rīgas pilsētas komendanta pal. plkv.-ltn. Bulle un kara ministra adjutants plkv.-ltn. Mednis. Kara ministrs sevišķi interesējās par vareno tēlu grupām, kurās iecirsta mūsu tautas vēsture no senatnes līdz mūsu dienām. Brīvības pieminekļa tēlu grupu izciršanas darbi galīgi pabeigti, un šodien visā pilnībā nojauks koka būvi ap Brīvības pieminekli, bet granīta tēlu grupas līdz atklāšanas brīdim apklās ar audekla segu.”

Brīvības pieminekļa atklāšana. Foto: "Zudusī Latvija"

Mūdži un mēsli: Aleksandra Čaka dzejas kritika

1935. gadā iznāca Aleksandra Čaka stāstu krājums “Eņģelis aiz letes”. Tā laika presē tomēr mūsdienās tik populārais dzejnieks novērtēts visai kritiski. Marta Grimma žurnālā “Sievietes Pasaule” raksta: “Īpatnējais dzejnieks Aleksandrs Čaks pazīstams ar saviem mazajiem lirikas krājumiem, “Umurkumuru” un prāvo “Manu paradīzi”, kas pārsteidz ar saviem oriģinālajiem salīdzinājumiem. “Čaks uz salīdzinājumiem taisni specializējas,” saka mūsu jaunie liriķi.

Aleksandrs Čaks. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Padomija ar Majakovski priekšgalā ir Čaki paraugi. Kā viņiem, tāpat arī Čakam, nenoliedzami, piemīt divas spilgtas īpašības. Pirmkārt, nenoliedzams dzejnieka talants, asa, īpatnēja un sāja dzīves uztvere kā tās spirtā mērktās skudras, par kurām Čaks tik labprāt raksta. Tautas medicīna, māņticības mistika, kukaiņu alķīmija ir kļuvusi Čaka noveļu centrs. Reizē viss tas neglītums un nejēdzīgais riebīgums, kas piemīt mūdžu pasaulei. Brīžiem gleznā valoda un spilgtie salīdzinājumi (daži arī pārāk samāksloti) neglābj Čaka dzejnieka prestižu. Rodas sāja riebuma sajūta. 

Klausītāji viebjas aiz nepatikas, kad viņiem lasa Čakā pirmo “Kukaiņu karalieni” (3. Lp.). Bet šī padziļinātā dzīves fizioloģiskā uztvere ar spilgtajiem mūdžu un meslu plankumiem, ar asajām smakām, ar tīri psichopatisko dzīves beznozīmību slēpj sevī savādu bezidejiskuma traģiku: Čakam trūkst dziļas, apgarotas, dievišķīgas dzīves uztveres. Viņam nav garīga, iekšēja spēka. Viņš visu redz kā asā skudru spirta tvanā noreibis un taustās pēc dzīves mērķa kā pašnāvnieks Fēliks (novelē “Skudru pudele”, 157. Lp.) pēc illūzionārās sāpju remdētājas dzeltenās pudeles, kamēr viņu saberž spožās lokomotīves ugunis. Čaka darbu vērtību neglābj tad vairs retumis brīnišķīgie, burvīgie stila ziedi: viņa tiešām retie, īpatnējie salīdzinājumi, tā trauslā, vārā dailes un skaistuma smarša, kas izkaisīta Čaka dzejā un velti cenšas pārspēt mūdžu un mēslu asās, nejēdzīgās smakas.

Čaks savu traģiku slēpj pats sevī: viņam piemīt reta spēja dzīvi padziļināti uztvert, izjust, attēlot, piemīt pat zināms graciozs humors un tomēr – viņam trūkst rakstniekam tik nepieciešamās augstākās dzīves nozīmes izjūtas. It kā skudru alkohola tvana piesātināts viņa “Eņģelis aiz letes”. Čaka varoņi neiet drošiem soļiem, bet grīļojas un taustās kā alkoholiķi delīrijā. Viņiem līdzi grīļojas un šūpojas visi dzīves, visi dvēseles, visi sirds pamati. Šādi varoņi neder mūsu latviskajai ticībai, ideālismam un tautai. Un mēs noteikti gaidīsim to brīdi, kad Čaks savā padziļinātā fizioloģiskā dzīves uztverē ieliks arī augstāko dievišķīgo dzīves nozīmes ideju.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918