Ansis Īvāns

Vara tam, kuram zieģelis vai kalašņikovs 

Afganistāna, kuru gadu desmitiem plosa kari un kurā centrālā valdība joprojām kontrolē tikai nedaudz vairāk par pusi valsts teritorijas, pasaules ceļošanas risku kartē ir iekrāsota sarkana, kas nozīmē augstāko bīstamības līmeni. Jūlijā portāls “Delfi” devās uz Afganistānu, lai klātienē iepazītos ar dzīvi šajā pasaules nostūrī. 

  Kabula. Foto: Ansis Īvāns/Delfi

Vairāk nekā 3500 gadus senā piecu miljonu pilsēta Kabula atrodas kalnu ielenkumā. No Stambulas uz Kabulu ikdienas reisā lido lielais “Airbus A330”, kas liecina par intensīviem sakariem ar šo vairāk nekā 30 miljonu apdzīvoto zemi. 

Tikmēr Latvijas Ārlietu ministrija, tāpat kā vairums Rietumvalstu valdību, stingri iesaka nedoties uz Afganistānas Islāma Republiku, kur drošības situācija joprojām ir ļoti nestabila, regulāri notiek militāras darbības, sadursmes un sprādzieni. 

"Ceļošana valsts teritorijā ar automašīnu, jo īpaši ārpus Kabulas, ir ļoti bīstama. Tādai ceļošanai ir nepieciešama profesionāla apsardze un bruņumašīna." Latvijas Ārlietu ministrija

Ziņas par incidentiem no iekšējo konfliktu starp grupējumu “Taliban”, “Daesh” un valdību nomocītās Afganistānas patiešām pienāk regulāri. Viens no pēdējā laika spēcīgākajiem sprādzieniem, kurā gāja bojā vairāk nekā 150 cilvēki, Kabulas centru satricināja 31. maijā. Terorakta apmēri tā saniknoja pie teju ikdienas uzbrukumiem pieradušos afgāņus, ka plašos protestos tika prasīta valdības atkāpšanās

Pašnāvnieka spridzinātāja sarīkots sprādziens, kurā gāja bojā vismaz 24 cilvēki, Kabulā nogranda arī 24. jūlijā, kad portāla “Delfi” cilvēki atradās Afganistānā, un jaunumi par drošības incidentiem turpina pienākt joprojām. Uzbrukumu mērķi parasti ir ārvalstu un vietējie drošības spēki, amatpersonas, reliģiskās grupas, dažādas iestādes, vēstniecības un citi. 

Iepriekšējā un joprojām dzīvā prezidenta Hamida Karzaja vārdā nosauktā Kabulas lidosta, kur arī atrodas liela militārā bāze, atrodas vien piecu kilometru attālumā no centra, taču neilgais maršruts līdz pilsētai tiek uzskatīts par teju bīstamāko ceļa posmu visā valstī, kuru ārzemniekiem iesaka mērot tikai bruņotā automašīnā. Arī pati lidosta ir bijis kaujinieku uzbrukuma mērķis. 

Foto: Uzbrukumi Kabulas lidostai un uz ceļa no tās 2015. gada vasarā


Uzbrukumu un teroristu pašnāvnieku sarīkotu sprādzienu risks ir tik liels, ka ASV savas lielās vēstniecības darbiniekus no un uz Kabulas lidostu pēdējos gados pārvadā ar helikopteriem, kuri diezgan regulāri redzami lidināmies virs pilsētas.

Neiztrūkstoša Kabulas ainava, kas redzama, jau lidmašīnai nolaužoties lidlaukā, ir virs pilsētas gaisā noenkurots milzīgs ASV dirižablis, kas aprīkots ar novērošanas aparatūru, tostarp infrasarkano staru kamerām. 

Šādu drošības sistēmu NATO bāzes vajadzībām amerikāņi Kabulā izmantojot jau kopš 2009. gada. 2015. gadā ar šādu 35 metrus garu balonu virs Kabulas sadūrās helikopters, kā rezultātā gāja bojā pieci britu karavīri, bet sabojātais dirižablis nogāzās zemē. Savukārt, kad lidaparāts tiek nosēdināts zemē sliktu laikapstākļu vai citu iemeslu dēļ, tajā parasti esot redzami ložu caurumi, raksta portāls “Atlas Obscura”. 

Zinot šo informāciju un pirms ceļojuma saņemtās drošības instruktāžas pēc starptautisko organizāciju standartiem, pirmais pārsteigums, izejot no lidostas, ir sagaidošais auto – solītā ANO bruņotā transporta vietā Latvijas un Lietuvas žurnālistus rezervētās viesu mītnes pārvaldnieks Mustafa sagaida ar pavecu “Toyota Corolla” vieglo automašīnu.

Foto: Ansis Īvāns/Delfi

Atkāpei – Afganistānā gandrīz visas automašīnas ir “Toyota” – no parastām “Corolla” līdz smalkiem “Land Cruiser”. Kā otru populārāko marku droši var minēt “Ford Ranger” pilnpiedziņas pikapus, jo ar tādiem pārvietojas afgāņu policija. 

Foto: AP

Zinot, ka ar ložmetēja balstu un sēdvietām kravaskastē aprīkotos zaļi krāsotos auto tūkstošos eksemplāru ir piegādājušas ASV, kļūst skaidrs, kāpēc tāda attiekšanās no reģionā tik iemīļotās “Toyota”, bez kuras pēdējās desmitgadēs grūti iedomājami Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika, kur “Toyota” pikapus izmanto gan “Daesh”, gan visi citi spēki.

Nonākot Kabulas satiksmē, ātri rodas apjausma, kāpēc daudzas “Toyota” ir apbružātas un sabuktētas – satiksme ir haotiska un vāji organizēta. Reti kurš izmanto virzienrādītājus, un jēdziens “dot ceļu” te īsti nepastāv – vairāk nosaka psiholoģiskā noturība un automašīnas izmērs. Nevienu strādājošu luksoforu vairāku dienu laikā Kabulā tā arī neredzēju. Ielās ir sastopami satiksmes regulētāji, kas karstumā, putekļos aktīvi žestikulē un skraidelē pa krustojumiem, taču neradās pārliecība, ka viņu aktivitātes tiktu ļoti respektētas un būtiski uzlabotu satiksmes organizētību. 

Pa vidu haotiskajai satiksmes plūsmai, kur ikviens jebkurā brīdī var izdomāt perpendikulāri šķērsot vairākas joslas, lai piestātu pie tirgotāja ielas pretējā pusē, vēl pārvietojas diezgan bezbailīgi velosipēdisti un gājēji (gājēju pārejas Kabulā arī īsti neeksistē). 

Braucienu no lidostas un Kabulas burzmas vērošanu pēkšņi aptur priekšā nobremzējis jauns “Land Cruiser” pilnpiedziņas auto. No priekšējās pasažiera vietas strauji izlec vīrietis militārā apģērbā, ar triecienšauteni rokās un ar dusmīgu sejas izteiksmi apņēmīgi nāk mūsu auto virzienā. 

Ārzemniekiem Afganistānā iesaka uzmanīties arī no visparastākās apzagšanas un aplaupīšanas, jo ar dolāriem bagātie ārzemnieki ir iekārojams noziedznieku objekts. Taču viens no lielākajiem bubuļiem, ar ko biedē rietumniekus, ir nolaupīšanas risks. To dara ar mērķi saņemt izpirkuma maksu vai politiskos nolūkos. 

Kopš 2007. gada visos nolaupīšanas gadījumos, izņemot divus vai trīs, par upuriem kļuvuši tieši ārzemnieki, portālu “Delfi” informēja Starptautisko NVO drošības organizācijas (INSO) Kabulas birojā. 

Sliktāks scenārijs, ja nolaupītāji peļņas nolūkos gūstekni pārdod kādam ideoloģiskajam džihādistu grupējumam, tad atbrīvošanas iespējas krietni sarūk un ķīlnieks kopā ar kaujiniekiem var tikt izvests uz Pakistānu.

Vēl maija beigās nolaupīšanas laikā no viesu mājas Kabulā nogalināta Vācijas pilsone un afgāņu sargs, bet Somijas pilsone palikusi kaujinieku gūstā. Janvārī grupējums “Taliban” publicēja video ar 2016. gadā nolaupītiem Afganistānas Amerikāņu universitātes profesoriem – austrālieti un amerikāni, kurus pirms tam neveiksmīgā operācijā mēģināja atbrīvot ASV karavīri

Taču ne visi rietumnieki ir vienlīdz iekārojams laupītāju mērķis – lielākā politiskā vērtība un prāvākas izpirkuma naudas ir par amerikāņiem, britiem, kanādiešiem. Ja par afgāņu uzņēmēja bērnu laupītāji var prasīt ap 50 tūkstošiem dolāru, tad vadošo Rietumvalstu pilsoņu atbrīvošana varot izmaksāt jau miljonu vai divus, “Delfi” uzzināja ANO Vides programmas (UNEP) birojā Kabulā. 

Ņemot vērā, ka faktiski visos gadījumos, saņemot atbildi uz jautājumu “No kādas valsts tu esi?”, vietējie neizrādīja ne mazāko sapratni, kas ir Latvija, zināmā mērā pret nolaupīšanu jutos drošs. 

Taču ceļojuma sākumā, ņemot vērā informāciju par Afganistānā sagaidāmajiem riskiem, aizšķērsotais ceļš un vīrs ar ieroci rokās lika galvā pārcilāt iespējamos scenārijus.  

Vīrietis pieskrēja auto vadītāja pusē un, uzskatāmi demonstrējot Kalašņikova sistēmas triecienšauteni, ar otru roku intensīvi sāka dauzīt pa loga stiklu un kliegt uz Mustafu.

Seko skaidrošanās puštu valodā, kuras laikā Mustafa un blakus sēdošais žurnālistu brauciena organizators un reizē tulks Džaveds mēģina skaidroties un nomierināt bruņoto vīru. 

Situācija atrisinās mierīgi, kad no “Land Cruiser” izkāpj kungs civilajā un aizved saniknoto vīru atpakaļ uz auto. Vīrietis caur pieri vēl raida kvēlojoši niknu skatienu, bet dodas prom. No Mustafas un Džaveda noskaidrojam, ka vīrs gribējis pamācīt Mustafu, kā ir jābrauc Kabulas satiksmē, jo viņš nav pietiekami ātri reaģējis uz skaņas signālu un nav devis ceļu. 

Saprotams, ka īsti argumentēts iemesls tas nav, atrodoties intensīvā satiksmē, kur nav iespējas jebkurā mirklī ātri pārkārtoties. Mustafa spriež, ka patiesais iemesls bijusi vēlme demonstrēt varu, ja vēl auto sēž divi ārzemnieki. Turklāt fakts, ka “Land Cruiser” galvaspilsētas ielās bija bez reģistrācijas numura zīmēm, liecina par to, ka braucis kāds bagāts un ietekmīgs cilvēks, kuram no policijas nav jābaidās. 

Var tikai minēt, kas bija glaunā auto vadītājs – opija karalis, kaujinieku vadonis, godīgs uzņēmējs vai labi iekārtojies ierēdnis. Jauns "Land Cruiser" valstī, kura ierindojas starp pasaules nabadzīgākajām, nav ikdienišķs pirkums. Katrā ziņā Afganistāna, kura lielā mērā ir atkarīga no ārvalstu palīdzības, “Transparency International” korupcijas indeksā ieņem 169. vietu (2016. gada dati), aiz sevis atstājot vien septiņas valstis, piemēram, Ziemeļkoreju un Sīriju. 

Labs amats valsts pārvaldē ir vērtīgs ieguvums, kam bieži vien var nebūt nekāda sakara ar cilvēka prasmēm, bet drīzāk gan ar viņa sakariem.

Lietuviešu kolēģis Pauļus nebija paņēmis līdzi divas dokumentu fotogrāfijas, kas nepieciešamas, lai jau lidostā piereģistrētos policijā un saņemtu ārzemnieka reģistrācijas karti. Nācās braukt uz fotosalonu un pēc tam doties dokumentus formēt uz Iekšlietu ministrijas nodaļu. 

Ārzemnieka reģistrācijas karte jau lidostā jāsaņem katram iebraucējam.

Tur šaurā, noplukušā kabinetā ar nolupušu sienas krāsu un apdriskātiem dīvāniņiem pie galda sēž jauns vīrietis tīrā kreklā un runā perfektā angļu valodā. Uz galda stāv dažas mapes un kancelejas piederumi, datora nav. Telpā darbojas netīrs ventilators un skan TV. 

Ierēdnis uzdod jautājumus un pats aizpilda kartīti, taču zīmogu uzlikt viņš nevar – jāiet augšā pie priekšnieka. Otrajā stāvā pie priekšnieka aina ir citāda – liels kabinets ar kondicionētu gaisu, ādas dīvāniem, paklājiem un lielu galdu. Priekšnieks – pusmūža vīrietis ar bārdu – garlaikoti izgāzies krēslā. Viņš neko nerunā, tikai ar rokas žestu norāda, lai pasniedz viņam dokumentu. 

“OK,” tas ir vienīgais vārds, ko viņš pasaka, uzspiežot zīmogu, nemainot savu pašpārliecināti relaksēto pozu. Lielisks birokrātijas piemērs – lielā kabinetā sēž kungs, kurš tikai uzspiež zīmogu citu izdarītam darbam. Lieki piebilst, ka lidostā par kartes izgatavošanu un apzīmogošanu parūpējas viens vienīgs ierēdnis aiz tukšas letes. 

Mustafa skaidro, ka viss ir pareizi – spiedogs ir varas atribūts. Kam tas ir, tas nosaka noteikumus, un no viņa ir atkarīgi visi, kuriem kaut ko vajag. Nereti arī par zīmoga uzspiešanu ierēdņiem ir jāmaksā, viņš atzīmē. 

10 dienu garā ceļojuma laikā Afganistānā “Delfi” iepazinās ar situāciju kara un nabadzības nomocītajā valstī un starptautiskās sabiedrības centieniem situāciju uzlabot. Ir pierasts dzirdēt par šo kalnaino valsti drošības un teroraktu kontekstā, bet mazāk runāts pat attīstību un sociālajām problēmām, klimata pārmaiņu ietekmi uz iedzīvotāju labklājību.

Ir skaidrs, ka bez drošības nevar būt attīstības, taču bez sabiedrības labklājības, pārliecinot cilvēkus par mierīgas dzīves priekšrocībām, nevis krišanas dažādu agresīvu ideoloģiju valgos, nevar būt arī drošība. 

Eksperti spriež un vērtē, kādam būtu jābūt pareizajam balansam starp naudu, kas tiek tērēta militārajām vajadzībām, un to, kas tiek ieguldīta valsts saimnieciskajā un sabiedrības izaugsmē. Ir daudz sociālo problēmu, piemēram, sieviešu tiesības, izglītības trūkums, kara un nabadzības sekas.

Taču pēdējās desmitgadēs arvien aktuālāka kļūst arī klimata ietekme uz afgāņu labklājību. Valsts, kurai pašai faktiski nav nekādas rūpniecības, cieš no klimata izmaņām, par kurām liela atbildības daļa ir jāuzņemas mums – attīstītajām valstīm. Dzīves apstākļu pasliktināšanās veicina migrāciju, kas atspēlējās pirmajai pasaulei. Tas ir tikai viens arguments, kāpēc mums Rietumos būtu jāpalīdz tādām valstīm kā Afganistāna, neaizmirstot par globālo solidaritāti.

Vairāk par šīm tēmām, novērojumiem un pārsteigumiem Afganistānā būs lasāms turpmākajos sērijas rakstos.