Ambazonija grib pamest Kamerūnu

10 ēnā palikuši decembra notikumi, kas mainīja pasauli
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jau kopš 2016. gada rudens Āfrikas rietumkrasta valstī Kamerūnā uzbangojuši nemieri. Valstī, kura reiz tapusi, apvienojot franču un angļu kolonijas, nemieri izcēlušies anglofonajā daļā, kurā politiskie aktīvisti jau izsenis cīnās par neatkarīgas Ambazonijas dibināšanu (kartē iezīmēta potenciālā Ambzonija separātistu iecerētajās robežās), nodaloties no daudzkārt lielākās frankofonās daļas. Tajā dzīvo aptuveni astoņi miljoni iedzīvotāju jeb vairāk nekā trešdaļa no visiem kamerūniešiem.

Separātistu protesti pārauga nemieros, un decembrī tika nogalināti seši Kamerūnas karavīri, kā arī vismaz tikpat protestētāju. Reaģējot uz asinsizliešanu, valsts prezidents Pauls Bija, kurš Kamerūnu vada kopš 1982. gada, pasludināja, ka ir atvērts sarunām ar anglofono sabiedrības daļu, vienlaikus piesakot karu separātistiem, ziņoja "VOA News".

Gadiem ilgi valsts angliski runājošā sabiedrības daļa jutusies atstumta, un nākamgad gaidāmo prezidenta vēlēšanu tuvums uzjundījis spriedzi, norāda "Deutsche Welle". Starptautiskie analītiķi izteikuši bažas, ka, tā kā separātisti pārstāv anglofonās sabiedrības vairākuma viedokli, kara pasludināšana pret tiem draud ar visaptverošu pilsoņkaru.


Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ANO ASV Brexit Burundi Daesh DĀR Dienvidāfrika Donalds Tramps Eiropas Savienība Etiopija Irāna Jemena Kamerūna Ķīna Krievija Lasāmgabali Meksika Mjanma NASA Sīrija SpaceX Ziemeļkoreja Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form