111 valstis piektdien Dublinā parakstīja vienošanos par starptautisku kasešbumbu aizlieguma līgumu, par kura tekstu delegāti vienojās 12 dienas ilgās intensīvās sarunās.

Līguma izstrādē tomēr nepiedalās lielākie kasešbumbu ražotāji un krājumu īpašnieki.

Līgums paredz aizliegt kasešbumbu izmantošanu, ražošanu, pārdošanu un uzkrāšanu, un līgumu parakstījušās valstis apņemsies astoņu gadu laikā iznīcināt savus kasešbumbu krājumus.

Vienošanās arī paredz palīdzības sniegšanu kasešbumbu sprādzienu upuriem un palīdzību nesprāgušās munīcijas savākšanā un neitralizēšanā.

Paredzēts, ka 2.-3. decembrī līgums tiks parakstīts Oslo. Pēc tam līgumu parakstījušām valstīm tas būs jāratificē.

Vienošanos izdevās panākt pēc tam, kad Lielbritānijas trešdien paziņoja, ka Londona ir gatava pilnībā atteikties no kasešbumbām.

Lielbritānija iepriekš vēlējās panākt izņēmumu divu kasešbumbu veidiem Dublinā notiekošajās sarunās par kasešbumbu starptautisku aizliegumu.

Norvēģijas 2007. gada februārī uzsāktais kasešbumbu aizlieguma process norisinās tāpat kā 1997. gada Otavas līgums kājnieku mīnu aizliegšanai. Līgums tiek izstrādāts, apejot ANO, lai izvairītos no dažu valstu veto un panāktu ātrāku tā izstrādāšanu.

Konferencē nepiedalās Ķīna, Indija, Izraēla, Pakistāna, Krievija un ASV, kas ir lielākās kasešbumbu ražotājas un krājumu īpašnieces.

Katrā kasešu bumbā atrodas 200-650 aptuveni tenisa bumbiņu izmēra spridzekļu, kuri piebāzti ar nāvējošām adatiņām. Mazās bumbiņas izkaisās aptuveni divu futbola laukumu lielā teritorijā, un vismaz 10% no tām nesprāgst. Bumbas eksplodē pie mazākās kustības, nodarot postījumus visos virzienos plašā teritorijā ap eksplozijas vietu.

Kaut arī ir izstrādātas kasešbumbas, kas paredzētas tanku iznīcināšanai, pārsvarā tās tiek izmantotas cilvēku nogalināšanai plašā teritorijā.

Nesprāgušās mazās bumbas var izskatīties līdzīgas dzērienu bundžiņām vai arī putekļainiem akmeņiem. Katra mīna ir pietiekami spēcīga, lai sprādzienā norautu kāju vai nogalinātu bērnu, un starptautiskie likumi aizliedz šādu ieroču izmantošanu civiliedzīvotāju apdzīvotās zonās.

Vairums nesenajos konfliktos izmantotās šādas munīcijas nav ne uzticama, ne precīza, un nav sprāguši aptuveni 10%-40% kasešbumbu izkaisītās munīcijas, norāda Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC).

Kasešbumbas bieži tiek nomestas ar izpletņiem, un tādējādi ieroču precizitāte ir lielā mērā atkarīga no vēja un laika apstākļiem, un bieži tās nokrīt tālu no mērķa, atstājot postošas sekas vairāku tūkstošu kvadrātmetru lielā teritorijā.

Sarkanais Krusts norāda, ka gandrīz katrā konfliktā, kurā tās izmantotas, nav sprāgusi ievērojama daļa kasešbumbu munīcijas, kas pēc tam vēl daudzus gadus turpina nogalināt un sakropļot civiliedzīvotājus.

Pēc ICRC teiktā, Izraēlas armija šādus ieročus 2006. gada karā Libānā lietojusi bezprecedenta mērogā. Kā liecina aprēķini, Izraēla uz Libānas dienvidiem izšāva tūkstošiem raķešu ar kasešbumbām, kas satur aptuveni četrus miljonus mazo bumbu. Aptuveni 1,6 miljoni mazo bumbu nav sprāguši.

Gandrīz visas kasešbumbas Izraēla uz Libānu nometa mēnesi ilgās karadarbības pēdējās trijās dienās.

Kopš kara beigām 2006. gada 14. augustā kasešu bumbu sprādzienos Libānā cietuši vairāk nekā 200 cilvēki. Gandrīz visi upuri ir civiliedzīvotāji, un trešā daļa ir nepilngadīgie.

1999. gadā Kosovā un 2003. gadā Irākā kasešbumbas izraisīja daudz lielāku upuru skaitu nekā jebkura cita ieroču sistēma.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus