Savā paziņojumā Nobela Miera prēmijas laureāti griežas pie Ķīnas līdera, aicinot viņu rast nevardarbīgu risinājumu vairākas desmitgades ilgstošajam konfliktam. Vēstules autori arī prasa, lai Ķīnas valdība atbrīvotu tibetiešu politieslodzītos un atļautu žurnālistiem, cilvēktiesību organizācijām un diplomātiem brīvu iekļūšanu Tibetā.
Reaģējot uz nesenajiem sadedzināšanās gadījumiem un pieaugošo spriedzi, Ķīnas valdība ir pastiprinājusi savu militāro klātbūtni Tibetā un ir līdz minimumam samazinājusi jau tā ierobežoto budistu mūku reliģisko brīvību. Lielākā daļa no cilvēkiem, kuri protestēdami ir sadedzinājušies, ir jauni budistu mūki un mūķenes.
Vēstule ir reakcija uz neseno tibetiešu pašsadedzināšanās vilni. 30 cilvēki to izdarījuši pēdējā gada laikā, protestējot pret ilgstošām tibetiešu represijām. Pēdējais šāds incidents, kurā tibetietis izdarīja pašnāvību sadedzinoties, notika pagājušonedēļ, prezidentam Dziņtao uzturoties vizītē Indijā, kura ir mājvieta tūkstošiem trimdā dzīvojošu tibetiešu, ieskaitot arī trimdas valdību, informēja Ziemelis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
