"Černobiļas gājiens" tiek rīkots jau 12.gadu pēc kārtas. Šogad tajā tika kritizēts "totalitārais režīms, kas piever acis nacionālās traģēdijas priekšā", ziņoja Krievijas telekanāls NTV.
Gājiena organizators profesors Ivans Ņikičenko sacīja, ka visvairāk cietušie no diviem miljoniem katastrofas skarto cilvēku ir tie, kas bija iesaistīti katastrofas seku likvidēšanā, bet netiek ārstēti un jūtas valdības pamesti.
"Valsts budžeta līdzekļi palīdzībai šiem cilvēkiem ir samazināti septiņkārt," demonstrācijā atzina Ņikičenko.
Prezidents Lukašenko trešdien paziņoja, ka piektdaļa Baltkrievijas teritorijas ir piesārņota ar Černobiļas katastrofas izraisītu radiāciju un 20 procenti iedzīvotāju vēl dzīvo piesārņotajos rajonos.
Lukašenko apmeklēja Poļeskas radiācijas pētījumu centru. Tam kaimiņos esošā ciemā dzīvo apmēram 180 baltkrievi un krievu bēgļi no Kazahstānas, ziņoja aģentūra ITAR-TASS.
Lukašenko aicināja Krieviju, Ukrainu un Rietumus palīdzēt finansēt šīs katastrofas ietekmes pētījumus un "palīdzēt cilvēkiem, kas dzīvo šeit".
"Visas šīs runas par finansējumu no Londonas un Parīzes klubiem, lai gan tā bija Maskava, kas izraisīja šo katastrofu," sacīja Baltkrievijas Tautas partijas vadītāja vietnieks Jurijs Hodiko - viens no aktīvistiem, kas bija sapulcējušies Jakuba Kolasa laukumā Minskā.
Demonstranti vainoja Maskavu Černobiļas katastrofas upuru neaizsargāšanā un paziņoja, ka "jebkāda savienība ar Krieviju ir nāvējoša Baltkrievijai", ziņoja NTV.
Lukašenko trešdien pateicās par starptautisko humāno palīdzību - 150 miljoniem ASV dolāru (90 miljoniem latu) gadā - un sacīja, ka viņš turpina personīgi kontrolēt šīs palīdzības sadali un turpinās apmeklēt vissmagāk skartos rajonus, "lai pārliecinātu cilvēkus, ka Baltkrievija agrāk vai vēlāk tiks galā ar traģēdiju".
Lukašenko paziņoja, ka Černobiļas gājiens sākotnēji ticis organizēts tautas apziņas veicināšanai, bet "tagad ir pārvērties par kliegšanu".
Tautas partijas līderis Anatolijs Ļebedko sacīja, ka Baltkrievija ir pārcietusi divas krīzes - Černobiļas katastrofu 1986.gadā un Lukašenko atgriešanos pie varas 1996.gadā, kad prezidents atlaida parlamentu un sarīkoja referendumu par savu pilnvaru un prezidentūras termiņa paplašināšanu.
"Režīms ir nogalinājis un ieslodzījis daudzus no mūsu pilsoņiem," teica Ļebedko.
"Ja mums būtu demokrātija, tad baltkrievi nedzīvotu saindētajos rajonos un neražotu saindētu pārtiku, indējot mūs un nākamās paaudzes .. Tikai neatkarīga un brīva Baltkrievija kopā ar Eiropas [valstu] valdībām var mazināt katastrofas sekas," sacīja Tautas partijas līdera vietnieks Vincuks Vjačorka.
Milicija Minskā pēc gājiena aizturēja divus mikroautobusus, ar kuriem tika vesta aparatūra un nacionāla atribūtika, un vairāk nekā piecus opozīcijas piekritējus, paziņoja Baltkrievijas Tautas frontes (BTF) štābā.
BTF uzsvēra, ka gājienu bija atļāvušas galvaspilsētas varas iestādes un tas notika bez ekscesiem, un nosauca šo aizturēšanu "bez kādiem redzamiem iemesliem" par "varas iestāžu kārtējo provokāciju".
Černobiļas gājienā piedalījās arī Vācijas, Čehijas un Krievijas parlamentu deputāti.
Baltkrievijas meteoroloģiskais centrs trešdien brīdināja par stipru vēju un ieteica Minskas iedzīvotājiem palikt mājās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
