Ziemeļkoreja, Dienvidkoreja, ASV un Ķīna principiāli piekrīt formālai Korejas kara izbeigšanai, atsaucoties uz Dienvidkorejas prezidenta Muna Džēina teikto, raksta britu raidsabiedrība BBC.
Korejas karš, kas ilga no 1950. līdz 1953. gadam, pussalu sadalīja divās daļās. Konflikts noslēdzās ar pamieru un oficiāli vēl nav noslēgts. Kopš militāro aktivitāšu beigām Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja tehniski joprojām atradušās karastāvoklī.
Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins attiecību uzlabošanu ar Phenjanu un Korejas kara oficiālu noslēgšanu izvirzījis par vienu no savas administrācijas prioritātēm. Prezidents gan norādījis, ka sarunas par kara noslēgšanu vēl nav sākušās Ziemeļkorejas prasību dēļ.
Septembrī Kima Jočena, ietekmīga Ziemeļkorejas politiķe un arī totalitārās valsts līdera Kima Čenuna māsa, norādīja, ka Phenjana varētu būt atvērta sarunām, taču tikai tad, ja ASV atteiksies no "naidīgās politikas" pret Ziemeļkoreju.
Ziemeļkoreja konsekventi iebilst pret ASV karaspēka klātbūtni Dienvidkorejā; kopīgajām militārajām mācībām, kas katru gadu notiek starp ASV un Dienvidkoreju, kā arī pret ASV vadīto sankciju režīmu pret Ziemeļkorejas kodolieroču programmu. Taču ASV vairākkārt ir paziņojušas, ka Ziemeļkorejai vispirms ir jāatsakās no kodolieročiem.
Pirmdien Muns sacīja, ka Ziemeļkoreja turpina izvirzīt šīs prasības kā priekšnosacījumu diskusijām. "Tādēļ mēs nevaram sākt diskusiju vai sarunas par [Korejas kara noslēgšanas] deklarāciju (..) Mēs ceram, ka sarunas tiks uzsāktas," viņš teica.
Dienvidkorejas līderis jau iepriekš apgalvoja, ka oficiāla deklarācija par kara izbeigšanu mudinātu Ziemeļkoreju atteikties no kodolieročiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
