Apmēram 25 000 bēgļu ir atstājuši nometnes Pakistānā, pārsvarā dienvidrietumos no esošās Beludžistānas, un apmēram 11 000 bēgļu devušies atpakaļ uz Afganistānu no Irānas.
"Bēgļu atgriešanās reāli sākās janvāra sākumā," sacīja UNHCR pārstāve Islāmabadā Melita Sundžiča. Lai gan atgriezusies ir tikai neliela daļa no pieciem miljoniem afgāņu, kuri devušies bēgļu gaitās divdesmit kara gadu un triju sausuma gadu laikā.
Apmēram četrus miljonus afgāņu bēgļu uzņēmusi Pakistāna un Irāna, bet pārējie izvietoti Afganistānā vai atrodas trimdā.
"Repatriējušos bēgļu skaits nav liels, bet iepriekšējos gados iedzīvotāji tikai devās prom no Afganistānas. Pirmo reizi vairāk cilvēku atgriežas," sacīja ANO Pārtikas programmas (UN WFP) pārstāvis Haleds Mansurs.
Bēgļu kustība, šķiet, ir kļuvusi pastāvīga, un tas vairs nav tikai mēģinājums pārbaudīt situāciju pēc "Taleban" krišanas un pārejas valdības Hamida Karzaja vadībā ieviešanas.
"Ir skaidrs - kad ģimenes ar pieciem cilvēkiem atgriežas, tas ir uz labu," teica Sundžičs.
"Parasti visa ģimene atgriežas pēc tam, kad ir nosūtījusi kādu izvērtēt situāciju, noskaidrot, vai viņu māja vēl arvien ir tur, kur tai jābūt, un kā ir ar drošību."
UNHCR nemudina cilvēkus atgriezties, jo saskata nepieciešamību turpmākiem drošības situācijas uzlabojumiem.
Bēgļi, kas dzīvojuši askētiskos apstākļos nometnēs, atgriežoties dzimtenē, saņem segas, drēbes, medikamentus un pārtiku no humānās palīdzības organizācijām.
"Bēgļu problēma ir tā, ka viņiem nekā nav. Viņu mājas ir iznīcinātas, viņiem nav graudaugu un ir jāgaida līdz pirmajām ražām" jūnijā, klāstīja Mansours.
Humānās palīdzības kustība "Action Against Hunger" (AAH, "Rīcība pret badu") uzskata, ka bēgļiem, kas pametuši dzimteni PSRS iebrukuma laikā no 1979. līdz 1989.gadam, būs vajadzīgs arī ilgāks laiks, lai atgrieztos.
"Ir pagājuši 20 gadi, kopš daži no viņiem pēdējoreiz bija šeit. Viņiem ir sava dzīve, mājas un ienākumi kaut kur citur. Viņi saka, ka atgriezīsies, kad šeit būs īsts miers," stāstīja Nikolā Baruijē no AHH.
Daudzi no šiem bēgļiem ir no Afganistānas dienvidiem, kas ir "Taleban" rašanās vieta, "un viņi domā, ka pagaidu valdība valda pār iedzīvotājiem ziemeļos un nenesīs mieru", viņš teica.
Bet līdzīgi kā UNCHR, arī Baruijē ir pamanījis "repatriēšanās kustības" sākšanos. Cilvēki, kas ir dzīvojuši uz ielām, ir sākuši reģistrēties ANO aģentūrās, gatavojoties pirmajam lielajam bēgļu repatriācijas vilnim pēc ziemas beigām.
Līdzīga situācija ir arī ar Afganistānas iekšienē pārvietotajiem bēgļiem.
Pēc UNCHR rīcībā esošajām ziņām, kopš "Taleban" padzīšanas no Kabulas pagājušā gada 13.novembrī apmēram 47 000 cilvēku ir atgriezušies Afganistānas galvaspilsētā.
Tajā pašā laikā apmēram 15 000 ir atstājuši Kabulu, lai dotos uz savām mājām valsts ziemeļos Starptautiskās migrācijas organizācijas (IMO) organizētajos konvojos.
"Mēs lēnām esam sākuši viņus pārvietot. Mēs esam lūguši kravas automašīnas," sacīja Pjērs Kings no IOM.
Tomēr līdzīgi citiem humānās palīdzības darbiniekiem, Kings uzskata, ka īstā bēgļu atgriešanās kustība sāksies pavasarī, kad nokusīs sniegs, būs atmīnēti ceļi un garantēta drošība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
