Aģentūra: noraidīti aicinājumi uzņemt Baltijas valstis eirozonā ātrāk
Foto: Shutterstock

Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Savienības (ES) līderi noraidījuši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Bulgārijas aicinājumus ātrāk un uz citiem noteikumiem uzņemt šīs valstis eirozonā, lai palīdzētu ekonomikas stabilizēšanai, padziļinoties krīzei, no kuluārsarunām pirms ES līderu ārkārtas samita, kas svētdien sācies Briselē, uzzināja aģentūra ITAR-TASS.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc ITAR-TASS ziņām, pēdējo divu nedēļu laikā augsti stāvošiem Baltijas valstu un Bulgārijas pārstāvjiem bijušas konfidenciālas konsultācijas ar ES vadību jautājumā par ārpuskārtas uzņemšanu vienotās Eiropas valūtas zonā.

Viens no galvenajiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas argumentiem bijis tas, ka valstu nacionālās valūtas kurss ir piesaistīts eiro, tātad - atkarīgs no tā.

Esošās eirozonas valstis izteikušās pret zonas paplašināšanu, ņemot vērā šā brīža smago ekonomisko situāciju un to, ka neviena no četrām valstīm nav izpildījusi iestāšanās prasības.

Baltijas valstīm un Bulgārijai tagad ir jāizdara smaga izvēle, vai turpināt piesaisti eiro, tādā veidā padziļinot krīzi, vai atteikties no eiro, taču atteikšanās rezultātā būs neizbēgama strauja nacionālās valūtas devalvācija, aģentūrai ITAR-ТАSS skaidro vārdā nenosaukts ES eksperts.

Kā ziņots, pagājušā gada nogalē globālā finanšu krīze radījusi interesi par eiro ieviešanu pat Ziemeļvalstīs, tajā pat laikā sagraujot tādu trauslu ekonomiku kā Baltijas valstu īstermiņa cerības pievienoties eirozonai.

Pat eiroskeptiskajā Lielbritānijā ir bijuši priekšlikumi, ka straujais sterliņu mārciņas vērtības kritums var palīdzēt izmainīt sabiedrības nostāju par vienotās Eiropas valūtas ieviešanu.

"Eiro kā galvenā starptautisko rezervju valūta var pasargāt valstis no grūtībām. Tā kā valstīm rodas problēmas, eiro kļuvis pievilcīgs gandrīz visur," norādīja Eiropas Politikas pētījumu centra direktors Daniels Gross.

"Pēdējo mēnešu laikā eiro ir kļuvis par tādu kā pēdējo aizsardzību pret finanšu krīzi. Centrāleiropā un pat Čehijā ideja par pievienošanos eirozonai ir kļuvusi spēcīgāka," piebilda Eiropas Politikas pētījumu centra analītiķis Antonio Misiroli.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form