Izmeklēšanu aicinājis sākt zviedrs Bertils Kalamniuss, kurš prāmja katastrofā zaudēja savu 30 gadus veco meitu, un kurš patlaban ir organizācijas ""Estonia" nogrimšanas izmeklēšanas darba grupa" ("AgnEf") sekretārs.
"Neatkarīgai izmeklēšanai tagad jānoskaidro patiesība," viņš teica Zviedrijas ziņu aģentūrai TT. "Vairākos gadījumos speciālisti apgalvojuši, ka "Estonia" nogrima pēc sprādziena."
Viņam piekritis arī "Estonia" upuru ģimeņu starptautiskās atbalsta grupas priekšsēdētājs Lennarts Berglunds. "Zviedrijas valdībai ir jāsāk neatkarīga nelaimes gadījuma izmeklēšana," viņš norādīja.
Prāmis "Estonia" nogrima 1994.gada 27.septembrī pa ceļam no Tallinas uz Stokholmu. Avārijā gāja bojā 852 cilvēki, bet tikai 137 izdevās izglābties.
1997.gadā publicētajā izmeklēšanas ziņojumā par katastrofas cēloņiem bija teikts, ka kuģis nogrimis, jo atvērušās prāmja priekšgala durvis, un kuģī ieplūdis ūdens.
Bemiss, kas vada ASV zemūdens iekārtu ražošanas uzņēmumu, sacīja, ka no vraka iegūtie metāla fragmenti analizēti divās materiālu testu laboratorijās Vācijā - Brandenburgas zemes Materiālu testēšanas laboratorijā un Klaustāles - Cellerfeldes Materiālu testēšanas un materiālu inženierijas DN institūtā.
Katastrofas izmeklēšanas oficiālās trīspusējās valdību komisijas vadītājs Kari Lehtola atteicās komentēt šīs ziņas par iespējamo sprādzienu uz prāmja.
Savukārt Zviedrijas masu informācijas līdzekļi par to ziņoja piesardzīgi.
Ekspedīcijas rīkotāji apgalvoja, ka ūdenslīdēji videolentē nofilmējuši vairākus bojāgājušo līķus, kas atrodas vraka tuvumā. Šī ziņa ir pretrunā ar oficiālajiem paziņojumiem, ka katastrofas upuri atrodas vrakā un tādēļ nevar tikt izcelti.
Taču videomateriāli, kas līdz šim pārdoti masu informācijas līdzekļiem, ekspedīcijas dalībnieku apgalvojumus nav apstiprinājuši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
