Direktīvas priekšlikums par mājsaimniecības dzīvsudraba mērierīču izņemšanu no tirgus ir daļa no plašākas ES stratēģijas attiecībā uz dzīvsudrabu — metālu, kas ir ļoti toksisks cilvēkiem, dzīvniekiem un ekosistēmām.
Eiropas Savienībā jau iepriekš bija noteikta dzīvsudraba izmantošana elektriskās un elektroniskās mērierīcēs: šodien izskatītā direktīva par dzīvsudraba mērierīcēm, kas darbojas bez elektriskās strāvas, ir jaunākais likumprojekts ES dzīvsudraba stratēģijā. Tirdzniecības aizliegums skars tādas mājsaimniecībā lietojamas dzīvsudraba mērierīces kā medicīnas un istabas termometri, barometri, manometri, asinsspiediena mērītāji.
Lēš, ka 80–90 % no visa dzīvsudraba, ko lieto mērierīcēs un kontroles ierīcēs, izmanto medicīnas (ķermeņa temperatūras) un citos mājsaimniecības termometros. Izņēmumi paredzēti ierīcēm, ko lieto medicīnas aprūpē. Aizliegums izmantot dzīvsudrabu attieksies tikai uz jauniem instrumentiem, ko laiž tirgū: mērierīces, kas ražotas pirms aizlieguma, joprojām varēs pirkt, labot, pārdot kā lietotu preci. Praktiski visām mērierīcēm, kuras lieto privāti mājsaimniecībās, par tādām pašām cenām ir pieejami aizvietotāji. Lielāko daļu mājsaimniecībā izmantojamo dzīvsudraba mērierīču — ap divām trešdaļām — ES importē no citām valstīm.
Direktīva jāievieš dalībvalstu tiesībās ne vēlāk kā gadu pēc spēkā stāšanās, kas gaidāma nākamo nedēļu vai mēnešu laikā. Vēlākais pusotru gadu kopš šī brīža — 2009. gada pavasarī, prasības jāievieš praksē, izņemot barometru gadījumā, kur aizliegums jāievieš pēc diviem gadiem, t.i. 2009. gada rudenī.
Dzīvsudrabs un tā savienojumi cilvēkiem, ekosistēmām un dzīvajai dabai ir toksiski. Metāls ir noturīgs un vidē var pārvērsties par dzīvsudraba vistoksiskāko formu — metildzīvsudrabu, kas jo īpaši uzkrājas un koncentrējas ūdenī esošajā pārtikas ķēdē. Risku veselībai rada arī tieša saskare ar dzīvsudrabu, ieelpojot tā tvaikus un uzņemot to caur ādu. Tā kā lielu daļu dzīvsudraba izmanto mājsaimniecības mērierīcēs, toksiskais metāls nonāk atkritumu poligonos. No turienes dzīvsudrabs var lēnam noplūst vidē, īpaši apdraudot virszemes ūdeņus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
