Aktīvisti: pie Damaskas noticis ķīmiskais uzbrukums; vairāk nekā 1000 bojāgājušo (17:08)
Foto: AFP/Scanpix

Vairāk nekā 1000 cilvēku trešdien gājuši bojā ķīmisko ieroču uzbrukumā Sīrijas galvaspilsētas Damaskas nomalē, atsaucoties uz opozīcijas aktīvistu teikto, vēsta aģentūra "Reuters". Sīrijas valdība šīs ziņas noliegusi.

Raķetes ar toksiskām vielām trešdienas rītā izšautas pa nemiernieku kontrolētām Damaskas austrumu priekšpilsētām Goutas reģionā, apgalvo aktīvisti. 

Daudzi no upuriem ir sievietes un bērni, slimnīcās ievestajiem cietušajiem no mutēm nāk putas, kas ir tipisks simptoms nervu gāzes zarīna saindēšanās gadījumā, stāsta aktīvisti. Internetā augšupielādētā video redzams, kā improvizētās slimnīcās tiek sniegta palīdzība cietušajiem. Tāpat vietnē "YouTube" atrodami video ar bojāgājušajiem.

Pagaidām gan aktīvistu ziņas nav neatkarīgi pārbaudāmas, tāpat nav zināms, cik bojāgājušie miruši ķīmisko ieroču dēļ un cik priekšpilsētu bombardēšanā ar konvencionālajiem ieročiem, norāda raidsabiedrība BBC.

Zarīns ietekmē nervu sistēmu un parasti izraisa elpošanas mazspēju. Saindēšanās simptomi parādās dažas sekundes pēc vielas uzņemšanas, bet nāve var iestāties vienas līdz desmit minūšu laikā.

Vairāk par Sīrijas ķīmiskajiem ieročiem var lasīt šeit.

Tikmēr Sīrijas televīzija paziņojusi, ka ziņas par ķīmisko uzbrukumu nav patiesas, dezinformācijas mērķis esot bijis novērst svētdien Sīrijā ieradušos ANO ieroču ekspertus no savas misijas.

Savukārt Sīrijas armija norāda, ka opozīcijas apgalvojumi ir safabricēti, lai slēptu nemiernieku spēkiem pēdējā laikā nodarīto zaudējumu apmērus.

ASV, Lielbritānija un Francija aicinājušas ANO inspektoriem ļaut pārbaudīt uzbrukuma vietu un sola jautājumu pacelt ANO. Ļaut darboties inspektoriem aicina arī Arābu līga, bet Saūda Arābija aicina sasaukt ANO drošības padomi. 

Svētdien Sīrijā ieradās ANO ekspertu komanda, lai pārbaudītu ziņas par iepriekš konflikta laikā notikušiem ķīmisko ieroču pielietošanas gadījumiem.

Nav zināms, vai inspektori izmeklēs arī trešdienas incidentu, jo ar Damasku panāktā vienošanās paredz, ka komanda izmeklēs iespējamo ķīmisko ieroču pielietošanas gadījumus trīs noteiktās Sīrijas vietās.

Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Rietumus ļoti satrauc iespēja, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki varētu pielietot ķīmiskos ieročus, kuri ir valdības rīcībā. Tāpat nopietnas bažas rada bīstamā bruņojuma nonākšana pret valdību karojošo nemiernieku rokās, kuru rindās ir daudz radikālo islāmistu un ar teroristu organizācijām saistītas personas.

ANO ir saņēmusi 13 ziņojumus par iespējamiem gadījumiem, kad konfliktā pielietoti ķīmiskie ieroči. Vienu no tiem iesniegusi Damaska, bet lielāko daļu ASV, Francija un Lielbritānija.

Gan Sīrija valdība, gan bruņotie nemiernieki noliedz, ka būtu pielietojuši ķīmisko bruņojumu, to lietošanā apsūdzot viena otru.

Tiek uzskatīts, ka Sīrijā, kura ir viena no septiņām valstīm, kas nav pievienojusies 1997. ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijai, ir lieli sinepju gāzes uz zarīna krājumi.

Tags

Damaska Sīrija

Comment Form