Pēdējās ES paplašināšanās tiek uzskatītas par pavērsiena punktu Eiropas apvienošanas procesā, kas radīja priekšrocības iedzīvotajiem visā ES.
Paplašinātai ES ir lielāka ietekme, risinot globālas nozīmes jautājumus - gan problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, gan pasaules ekonomikas un tās pārvaldības jautājumus.
Piecu gadu laikā ES ir kļuvusi ne tikai lielāka, bet arī spēcīgāka, dinamiskāka un kultūras ziņā bagātāka, bet pašreizējā sarežģītajā globālajā situācijā vissvarīgākais uzdevums ir pretoties protekcionisma tendenču kārdinājumam, kas iznīcinātu milzīgās priekšrocības, ko pilsoņiem dod brīvs vienotais tirgus ar 500 miljoniem iedzīvotāju.
"Paplašināšanās, kas notika 2004. un 2007. gadā, bija milzīgs vēsturisks solis. Tās pielika punktu sadalītai Eiropai, palīdzēja nostiprināt demokrātiju un nodrošināja ekonomiskas priekšrocības visam ES valstīm - augtāku konkurētspēju, lielāku ekonomikas izaugsmi un vairāk jaunu darbavietu," norādīja ES ekonomikas un finanšu lietu komisārs Hoakins Almunja.
"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka krīze aizēno šos neapstrīdamos panākumus. Vienotībā mēs varam rast risinājumu tādiem globāliem jautājumiem kā klimata pārmaiņas vai jauna, starptautiska finanšu pārvaldība. Sašķelti mēs nesasniegsim neko," viņš teica.
Savukārt paplašināšanās lietu komisārs Olli Rēns piebilda: "Paplašināšanās kalpoja par enkuru stabilitātei, tā veicināja demokrātiju un tiesiskumu Eiropā. Ekonomikas ziņā tā deva priekšrocības gan jaunajām, gan vecajām dalībvalstīm, kā arī ES kopumā. Tā paplašināja miera un labklājības zonu, aptverot gandrīz 500 miljonus cilvēku, un palielināja mūsu ietekmi pasaulē."
Pagājuši pieci gadi, kopš ES uzņēma desmit jaunas dalībvalstis no Centrālās un Austrumeiropas (Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija), ar to izbeidzot gadu desmitiem ilgušo dalījumu, ko radīja aukstais karš. Vēl divas valstis - Bulgārija un Rumānija - pievienojās blokam 2007. gadā.
Par godu paplašinātās ES piecu gadu jubilejai izveidotajā ziņojumā arī norādīts, ka paplašinātais bloks tagad ir lielākā integrētā ekonomikas zona pasaulē, kas nodrošina vairāk nekā 30% pasaules iekšzemes kopprodukta un vairāk nekā 17% pasaules tirdzniecības apgrozījuma.
Tas piešķir ES izšķirošu lomu pasaules mērogā, un tai ir lielāka ietekme, virzot globalizāciju pilsoņu interesēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
