Grāmatnīcu plauktus arī Latvijā nupat sasniegusi vēsturnieka Timotija Snaidera grāmata "Melnā zeme", kurā viņš analizē holokaustu Austrumeiropā un cilvēku rīcību tajā skaidro ar okupācijas režīmu ideoloģijas ietekmi uz ētiskajām normām. Mūsu igauņu kolēģi "Delfi.ee" aicināja Snaideru uz sarunu par holokaustu, baltiešu līdzatbildību tajā, varoņiem, nacionālistiem un mūsdienu imigrāciju. Piedāvājam iepazīt tajā paustās Rietumos plaši respektētā profesora atziņas un pārdomas.

Vēsturnieks arī iepriekš pastiprinātu uzmanību pievērsis Austrumeiropai, analizējot abu totalitāro režīmu – Staļina un Hitlera – zvērības teritorijā starp Maskavu un Berlīni, kuri, tieši un netieši sadarbojoties, šajās "asinszemēs" noslepkavoja aptuveni 14 miljonus civiliedzīvotāju.

Cilvēkus ietekmē režīmi

Viņš gan skaidro, ka "Melnā zeme" nav ne par austrumeiropiešiem, ne rietumeiropiešiem, bet gan cilvēkiem. Tās pamatā ir tēze, ka cilvēku sadarbība ar okupācijas varu ir atkarīga no okupācijas formas. "Es argumentēju, ka sadarbība holokaustā, kas ir šīs grāmatas tēma, ir daudz iespējamāka, ja mēs likvidējam pašas valstis. Tas ir Austrumeiropas scenārijs, jo šeit tas bija pasaules ģeopolitikas jautājums – padomju vara iznīcināja dažas valstis, nacisti iznīcināja citas valstis un abas varas kopā iznīcināja Poliju," viņš skaidro.

Snaiders uzsver, ka cilvēki nerīkojas atšķirīgi tādēļ, ka pārstāv dažādas tautības, lai gan etniskais skaidrojums mums ir ļoti ērts, jo šajās kategorijās ir viegli domāt. Viņš min piemēru, ka igauņi sevi uzskata par labajiem, bet krievus par sliktajiem, kamēr krievu uztverē sliktie ir igauņi, kamēr krievi – labie. "Tas gan nav tas, ko atklāja mans pētījums," norāda vēsturnieks, "tas parādīja, ka etniskā piederība vispār neko nenosaka. Visu nosaka tas, kāda tajā brīdī bija politiskā situācija."

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!