APF/Scanpix

ANO Drošības padome noteikusi jaunas sankcijas Irānai sakarā ar tās kodolprogrammu, un Rietumvalstis brīdina Teherānu, ka tā var nokļūt aizvien lielākā starptautiskā izolācijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Padomes 15 dalībvalstis sestdien vienbalsīgi pieņēma 1747.rezolūciju, kuras līdzsponsori ir Lielbritānija un Francija, kā arī Vācija, kura nav Drošības padomes dalībvalsts. Rezolūcija paredz paplašināt pagājuša gada decembrī pret Irānu noteiktās sankcijas, jo tā ignorē vairākkārtējās prasības pārtraukt urāna bagātināšanu.

"Vienprātīgais balsojums par šo rezolūciju atspoguļo starptautiskās sabiedrības dziļās bažas par Irānas kodolprogrammu," teica Lielbritānijas vēstnieks ANO Emirs Džonss Perijs.

Drošības padomes pastāvīgo locekļu - Ķīnas, Francijas, Krievijas, Lielbritānijas un ASV, kā arī Vācijas ārlietu ministri nāca klajā ar paziņojumu, kurā ierosināts "turpināt kontaktus ar Irānas Islāma Republiku, lai rastu savstarpēju pieņemamus ceļus sākt sarunas".

Sešas valstis apliecināja uzticību "sarunu ceļā panāktam risinājumam, kas novērstu starptautiskās sabiedrības bažas".

Taču Irānas ārlietu ministrs Manučehrs Motaki, runādams ANO pēc balsojuma, noraidīja ANO sankcijas kā "nelikumīgu" un "nepamatotu akciju", ko safabricējušas dažas padomes dalībvalstis.

Viņš neatbildēja uz seši valstu piedāvājumu sākt jaunas sarunas. Kā jau tika gaidīts, sankciju rezolūciju enerģiski atbalstīja Izraēla, kura vairākkārt paziņojusi ka ar kodolieročiem bruņota Irāna nav pieņemama.

Rezolūcija, par kuru tika panākta vienošanās pēc vairāku dienu aizkulišu tirgošanās, aizliedz Teherānai eksportēt ieročus un iesaldē aktīvus ārvalstīs vēl 28 amatpersonām un institūcijām, kuras ir saistītas ar Irānas kodolprogrammu un ballistisko raķešu programmu.

Tā arī ierobežo finansiālo palīdzību un aizdevumus Teherānai un nosaka jaunu 60 dienu pēdējo termiņu, kurā Irānai jāpakļaujas ANO prasībām vai arī jārēķinās ar "turpmākiem atbilstošiem pasākumiem".

Motaki Ņujorkā aizstāja Irānas prezidentu Mahmudu Ahmadinedžadu, kurš piektdienas vakarā atcēla plānu uzrunāt Drošības padomi, jo Teherāna vaino Vašingtonu, ka tā aizkavējusi vīzas izsniegšanu, ko ASV amatpersonas gan noliedz.

Ministrs atkārtoti apstiprināja Irānas tiesības veikt urāna bagātināšanu, kā to nosaka Kodolieroču neizplatīšanas līgums, kuru Teherāna ir parakstījusi.

Savukārt Vašingtona atzinīgi novērtēja jaunās sankcijas un brīdināja Teherānu, ka to sagaida aizvien lielāka starptautiskā izolācija, ja tā nepildīs savas saistības.

"Mēs ceram, ka Irāna rūpīgi izskatīs ārlietu ministru paziņojumu, kas ir ļoti pozitīvs un aicina Irānu iesaistīties sarunās, lai rastu savstarpēji pieņemamu sarunu formulu," pēc balsojuma teica Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins.

Rietumvalstis pauž aizdomas, ka Teherāna savas kodolprogrammas aizsegā vēlas iegūt savā rīcībā atomieročus, kamēr Irāna to kategoriski noliedz, apgalvojot, ka tās vienīgais mērķis ir iegūt degvielu atomelektrostacijām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form