Tajā mudināts nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot žurnālistus, kuri konfliktu zonās nolaupīti vai sagrābti par ķīlniekiem.
Šai rezolūcijā arī pirmo reizi uzsvērta vārda brīvības un neatkarīgo mediju loma konfliktu novēršanā un civiliedzīvotāju pasargāšanā, ņemot vērā, ka mediji spēj savlaicīgi brīdināt sabiedrību par briestošajām krīzēm, kas var izvērsties genocīdā, kara noziegumos, etniskajā tīrīšanā un noziegumos pret cilvēci.
"Brīvu, neatkarīgu un objektīvu mediju darbs ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas sabiedrības pamatiem un tādējādi var dot ieguldījumu civiliedzīvotāju aizsardzībā," teikts dokumentā.
Tajā paustas dziļas bažas par pieaugošajiem apdraudējumiem žurnālistu, mediju profesionāļu un saistītā personāla drošībai, ko rada teroristiskie grupējumi.
Rezolūcijā arī izteikta prasība, lai ANO miera uzturēšanas misijas ne tikai vāc informāciju un sniedz regulārus ziņojumus par žurnālistu drošību, bet arī sniedz attiecīgajām valstīm tiesisku un cita veida palīdzību šīs problēmas risināšanā.
Vienlaikus tā nosoda mediju izmantošanu kūdīšanai uz vardarbību un citām agresīvām darbībām, kas pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības.
Par rezolūcijas līdzautorēm kļuvušas vēl 47 valstis.
"Šīs rezolūcijas pieņemšana ir gan Lietuvas panākums, gan svarīgs solis vārda brīvības garantēšanā visā pasaulē," norādījis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.
Vadot Drošības padomes sēdi, viņš uzsvēris, ka konfliktu zonās strādājošie žurnālisti uzskatāmi par sabiedrības "acīm un ausīm". Ziņojot par cilvēktiesību pārkāpumiem vai prognozējot masveida noziegumu iespējamību, viņi veic arī preventīvas funkcijas, ļaujot starptautiskajai sabiedrībai pieņemt pareizos lēmumus un novērst tālākus starptautisko tiesību pārkāpumus.
Īpašu uzmanību Linkevičs pievērsis rezolūcijas punktam, kas nosoda vardarbības kurināšanu un jebkādu kara propagandu, atgādinādams, ka tas ir ļoti svarīgi pašreizējo mūsu reģiona notikumu kontekstā.
Starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas "Reportieri bez robežām" vadītājs Kristofs Deluārs nosaucis šo rezolūciju par vēsturisku un uzsvēris nepieciešamību iecelt īpašu ANO ģenerālsekretāra pārstāvi, kas raudzītos, kā valstis ievēro savas starptautiskās saistības, ieskaitot Drošības padomes rezolūcijas.
Ierosināt šādas rezolūcijas pieņemšanu Lietuvu pamudinājusi žurnālistu drošības pasliktināšanās - pēdējo desmit gadu laikā nogalināti 370 žurnālisti, un deviņos no katriem desmit gadījumiem šie noziegumi palikuši neatklāti. 2014.gada laikā vien nogalināts 61 žurnālists, bet 221 nonācis apcietinājumā. Neraugoties uz nopietno situāciju, ANO Drošības padome šo jautājumu apspriedusi tikai vienu reizi un 2006.gadā pieņēmusi vienīgo rezolūciju par žurnālistu drošību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
