"Es uzskatu, ka abu valstu valdības ir nopietni noskaņotas un spējīgas tikt galā ar šo jautājumu," pēc tikšanās ar Maķedonijas premjerministru Nikolu Grujevski žurnālistiem norādīja Nimecs.
"Manuprāt, ir īstais laiks to atrisināt," viņš sacīja, piebilstot, ka uz to cer arī starptautiskā sabiedrība.
ANO īpašais sūtnis otrdien uzsāka jaunu pārrunu raundu Skopjē un pēcāk dosies arī uz Grieķiju tikties ar šīs valsts amatpersonām.
Grieķija atteikusies atzīt savas kaimiņvalsts konstitucionālo nosaukumu - Maķedonijas Republika -, kopš tā 1991.gadā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, jo Maķedonija ir arī Grieķijas ziemeļu reģiona nosaukums, un Atēnas baidās, ka atļauja Skopjei lietot šo vārdu pavērs ceļu teritoriālām pretenzijām.
Grieķijas prasību dēļ tās ziemeļu kaimiņvalsts ANO un citās starptautiskajās organizācijās ir pārstāvēta ar nosaukumu "Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija". Savukārt Eiropas Savienība (ES) un NATO izmanto abreviatūru FYROM. Tomēr daudzas valstis, ieskaitot ASV, Kanādu, Krieviju, Ķīnu, Turciju un atsevišķas ES dalībvalstis, atzīst Skopjes tiesības lietot Maķedonijas vārdu.
Jau kopš 2005.gada Maķedonijai piešķirts ES oficiālās kandidātvalsts statuss, taču sarunas par iestāšanos joprojām nav atvērtas. Pērn Grieķija bloķēja arī Skopjes centienus pievienoties NATO.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
