"Strādājošam risinājumam ir jābūt kompromisam, tāpēc nav simtprocentīgi, ka tas patiks Atēnām vai Skopjei, taču, manuprāt, manis ieteiktais pusēm ir taisnīgs, godājams, tam ir ģeogrāfiska dimensija," sacīja Nimecs. "Es ļoti ceru, ka abas valdības uz to skatās nopietni, tās izskatīs to pozitīvā veidā, un, cerams, tas varētu būt par pamatu šī ilgstošā strīda atrisinājumam."
Nimecs norādīja, ka nav noteicis termiņu, kad abām pusēm būtu jāatbild.
Kā ziņots, Maķedonijas premjerministrs Nikola Grujevskis otrdien pavēstīja, ka Maķedonija apturēs sarunas ar Grieķiju par tās nosaukumu, ja Atēnas ilgstošā strīda dēļ nākamajā nedēļā paredzētajā NATO samitā bloķēs tās uzņemšanu aliansē.
"Tas ir ļoti iespējams, ka veto gadījumā sarunas ar Atēnām par Maķedonijas nosaukumu nonāks dziļā krīzē, respektīvi, tās tiks izjauktas," pēc sarunām Skopjē ar Igaunijas premjerministru Andrusu Ansipu pavēstīja Grujevskis.
Pēc viņa teiktā, Grieķijas veto Maķedonijas centieniem iestāties NATO "pilsoņos izraisīs lielu neapmierinātību un tam būs negatīvas ilgtermiņa sekas uz abu valstu attiecībām".
"Situācija ir tāda: Grieķija plāno izmantot savas veto tiesības, ja mēs noraidīsim tās šantāžu, un mēs nevaram piekrist Atēnu uztieptajai šantāžai," piebilda Grujevskis.
Piektdien Grieķijas ārlietu ministre Dora Bakojana paziņoja, ka viņai Briselē ar viņas Maķedonijas kolēģi Antonio Milososki bijušas lietderīgas sarunas strīda izbeigšanai.
Maķedonija cer aprīlī paredzētajā NATO sammitā Bukarestē saņemt uzaicinājumu iestāties NATO. Taču Grieķija bloķē Maķedonijas uzņemšanu līdz nosaukuma problēmas atrisināšanai.
Maķedonija pieņēma šo nosaukumu, kad tā 1991. gadā kļuva neatkarīga pēc Dienvidslāvijas sabrukuma, taču Atēnas pret to iebilst, jo tā saucas arī province Grieķijas ziemeļos, kur dzimis Aleksandrs Lielais, un Grieķija baidās, ka nosaukuma izmantošana varētu nozīmēt teritoriālas pretenzijas.
Grieķijas prasību dēļ tās ziemeļu kaimiņvalsts ANO un citās starptautiskajās organizācijās ir pārstāvēta ar vārdu "Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija". ES un NATO izmanto abreviatūru FYROM (Former Yugoslav Republic of Macedonia). Tomēr daudzas valstis, ieskaitot ASV, Kanādu, Krieviju, Ķīnu, Turciju un atsevišķas ES dalībvalstis, atzīst Skopjes tiesības lietot Maķedonijas vārdu.
Sarunas risinās jau kopš 1993. gada, taču bez vērā ņemamiem panākumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
