Ir pietiekami daudz pierādījumu, lai Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu varētu saukt pie atbildības par režīma pastrādātām "masveida" zvērībām pret iedzīvotājiem, atsaucoties uz ANO amatpersonas paziņojumu, ceturtdien vēsta aģentūra "Reuters".
Īpašā ziņotāja par cilvēktiesībām Ziemeļkorejā Marzuki Darusmana teiktais ir viens no līdz šim stingrākajiem ANO paziņojumiem, norādot uz izolētās valsts līdera atbildību par plašajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
17. februārī publicētā ANO izmeklēšanas ziņojumā tika secināts, ka Ziemeļkorejas drošības dienestu vadītāji un, iespējams, pat Kims pats ir starptautiski saucams pie atbildības par rīkojumiem organizēt sistemātisku spīdzināšanu, mērdēšanu badā un slepkavošanu, kas pielīdzināma nacistu zvērībām.
Ziņojums "spēja nepārprotami norādīt uz viena valsts politikas lēmumu pieņēmēja atbildību un vainu par šiem iespaidīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem", forumā Seulā ceturtdien paziņoja Darusmans.
"Un tāpēc tikai tagad mēs esam pozīcijā, no kuras varam par šiem milzīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem tieši vainot augstāko līderi," "Reuters" citē amatpersonas teikto.
Ziemeļkoreja ir noraidījusi februārī publicēto ANO izmeklēšanas ziņojumu, norādot, ka tas ir daļa no ASV plāna sagraut valsts politisko sistēmu. Phenjanas diplomāti pēdējos mēnešos ir izvērsuši enerģisku kampaņu, lai pretotos mēģinājumiem likt Ziemeļkorejai atbildēt Starptautiskajā Krimināltiesā.
Atspēkojot ANO ziņojumu, Ziemeļkoreja septembrī paziņoja, ka tas ir "naidīgu spēku" mēģinājums "aptraipīt tās tēlu" un "Korejas tautas izvēlēto sociālo sistēmu un ideoloģiju".
Oktobrī Ziemeļkorejas pārstāvji ANO paziņoja, ka valstī nav "ieslodzījuma nometnes", bet gan "aizturēšanas centri, kuros cilvēki tiek uzlaboti savā domāšanā un atskatās uz saviem pārkāpumiem".
Eiropas Savienības (ES) un Japānas izstrādāts ANO rezolūcijas projekts aicina saukt Ziemeļkoreju pie atbildības par noziegumiem pret cilvēci. Dokumentā gan nav izcelts Kima Čenuna vārds, norāda "Reuters".
Domājams, rezolūcija jau nākamajā nedēļā varētu nonākt ANO Ģenerālās asamblejas Cilvēktiesību komisijā. Ja komisija to apstiprinās, tad decembrī par dokumentu būs jābalso Ģenerālajai asamblejai.
Tomēr tikai ANO Drošības padome var likt Ziemeļkorejas lietu virzīt uz Starptautisko Krimināltiesu. Ja notiks šāds padomes balsojums, domājams, Ziemeļkorejas lielākā labvēle Ķīna izmantos savas veto tiesības, lai šo rezolūciju bloķētu, paredz diplomāti.
Vēstīts, ka ANO pagājušā gada augustā sāka vēsturē pirmo izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem izolētajā Ziemeļkorejā, uzklausot no valsts aizbēgušo liecības. Phenjana izmeklēšanu uzskata par "politisku sazvērestību" un nav ļāvusi komisijai darboties savā teritorijā, kā arī ir atteikusies sadarboties.
Aculiecinieki komisijai pastāstījuši par sistemātiskām spīdzināšanām, badu un nāvessodiem. Izmeklētāju rīcībā ir "bagātīgas liecības" par cilvēktiesību pārkāpumiem noslēgtajā valstī, norādīja izmeklēšanas komisijas vadītājs Maikls Kirbijs.
Bēglis Kims Sogdžu, kura māte ir mirusi cietumā, bet viņas ķermenis paturēts eksperimentiem, stāstīja, ka kādā cietumā kameras durvis bijušas tikai pusmetru augstas, bet mazajā telpā sadzīti 40 - 50 ieslodzītie, kuri nevar ne apsēstie, ne stāvēt zemo griestu dēļ. "Jūs esat kā dzīvnieki un jums ir jārāpo kā dzīvniekiem," teikuši apsargi. Ieslodzītie baroti ar ūdeņainu zupu, kurā bijuši akmeņi.
Cita lieciniece ar ģimeni aizbēgusi no Ziemeļkorejas un Ķīnā nonākusi piespiedu laulībās, bet vēlāk arestēta un nosūtīta atpakaļ uz izolēto valsti. Lai novērstu iespējamo bēgšanu, cietuma amatpersonas saķēdējušas viņu kopā ar trim citām sievietēm.
Sievietēm, kas atgriežoties no Ķīnas ir stāvoklī, piespiedu kārtā tiek veikti aborti. "Ziemeļkoreja nevēlas lai valstī turpinās ķīniešu asinis," stāsta sieviete.
Citi liecinieki pastāstījuši par drošības iestāžu realizēto cilvēku nolaupīšanu, sišanu un pastāvīgu ieslodzīto pazemošanu.
Kādai sievietei cietumā likts spainī noslīcināt pašas jaundzimušo bērnu, bet kāds cits kopš dzimšanas nometnē dzīvojis vīrietis pārticis no ķirzakām un zāles, kā arī bijis liecinieks savas mātes un brāļa publiskam nāvessodam.
Cilvēktiesību pārkāpumi Ziemeļkorejā ir "sistemātiski, plaši un smagi", uzskata ANO.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
