Ziemeļkorejas varasiestādes vēl vairāk ierobežojušas sieviešu tiesības, cita starpā aizliedzot sievietēm, kas nav sasniegušas 49 gadu vecumu, nodarboties ar tirdzniecību, pirmdien norādīja ANO ziņotājs cilvēktiesību jautājumos Vitits Muntarborns.

Muntarborns, kurš pagājušajā nedēļā ziņojumā ANO Ģenerālajai Asamblejai cilvēktiesību stāvokli komunistiskajā valstī nodēvēja par "kritisku," sacīja, ka sieviešu tiesību stāvoklis Ziemeļkorejā pēdējo gadu laikā ievērojami pasliktinājies.

Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, sievietēm, kas jaunākas par 49 gadiem, nav atļauts nodarboties ar tirdzniecību. Viņām arīdzan liegts valkāt bikses un braukt ar velosipēdu, kas apgrūtina iespēju piedalīties tirdzniecībā.

Saņemtas arī ziņas par jaunu sieviešu un amatpersonu sadursmēm.

"Kādēļ šāda kontrole, [kādēļ] šāda ierobežošana? Jo varasiestādes baidās zaudēt kontroli pār iedzīvotājiem. Tās vēlas, lai iedzīvotāji būtu atkarīgi no valsts," viņš norādīja, uzrunājot Korejas Ekonomikas institūtu.

"Kādēļ sievietes un kādēļ tā grupa? Atbilde ir tāda, ka sievietes ir bijušas aktīvas pelnītājas, jo vīrieši ir aizņemti ar citām lietām, piemēram, darbu raktuvēs," norādīja ANO ziņotājs.

"Fakts, ka jaunām sievietēm nav atļauts tirgoties, diezgan skaidri norāda uz to, ka tas liegs aktīviem jauniem cilvēkiem gūt ienākumus," sacīja Muntarborns.

Muntarborns jau kopš 2004.gada ir ANO īpašais ziņotājs Ziemeļkorejas cilvēktiesību jautājumos.

Pēc eksperimentiem ar privātajiem tirgiem un ārvalstu pārtikas piegāžu pieņemšanas pēc Padomju Savienības sabrukuma situācija komunistiskajā valstī ievērojami pasliktinājusies.

Ziemeļkorejas varasiestādes slēgušas valstī lielāko vairumtirdzniecības tirgu, tādējādi piespiežot iedzīvotājus iegādāties labību un citus produktus valsts veikalos. Zemnieku tirgos tagad atļauta vien dažu pārtikas produktu tirdzniecība.

Īpašais ziņotājs arīdzan norādīja, ka Phenjana šogad grasās aizliegt neliela apjoma lauksaimniecību.

Tajā pašā laikā pēc šā gada maijā veiktajiem raķešu un kodolizmēģinājumiem palīdzības piegāžu apjomi samazinājušies un labdarības organizācijas tagad var apgādāt tikai trešo daļu no sākotnēji plānotajiem sešiem miljoniem iedzīvotāju.

"Mēs pastāvīgi saņemam ziņas par cilvēkiem, kas cieš no nepietiekama uztura un rīsu vietā iztiek no putras, ēd zāli un meklē pārtiku," situāciju Ziemeļkorejā raksturoja Muntarborns.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!