Jau aprīlī pasaules valstis un organizācijas aicinājušas boikotēt augustā paredzētas Olimpiskās spēles Pekinā, protestējot pret cilvēktiesību stāvokli Ķīnā. Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Amnesty International" paziņojusi, ka Ķīnas cilvēktiesību situācija pirms olimpiādes nevis uzlabojas, bet pasliktinās, un pasaules līderi šādos apstākļos nedrīkstētu klusēt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

 

"Amnesty International" norādīja, ka Starptautiskā Olimpiskā komitejā vairākkārt atzinīgi izteikusies par Ķīnas "progresu cilvēktiesību jomā", taču atturējusies runāt par pārkāpumiem. Protestētāji vairākās valstīs centušies izjaukt Olimpiskās lāpas skrējienu. Olimpiskajai lāpai sasniedzot Londonu, izcēlušās vairākas sadursmes starp Ķīnas politikas pretiniekiem un policiju. Savukārt Francijas prezidents Nikolā Sarkozī paziņojis, ka boikotēs Pekinas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju, ja Ķīna nesāks dialogu ar tibetiešu garīgo līderi Dalailamu un neatbrīvos politiskos ieslodzītos. Tikmēr Baltais nams pauda viedokli, ka, ja pasaules valstu līderi, protestējot pret Tibetas nemieru vardarbīgo apspiešanu, neapmeklēs Pekinas Olimpiādes ceremonijas, tā būs izvairīšanās no atbildības, turklāt mazāk efektīva nekā tā dēvētā "klusā diplomātija".

NATO samitā aprīlī Horvātijai un Albānijai izteikts oficiāls uzaicinājums pievienoties militārajai aliansei. Bija paredzēts, ka ielūgumu iestāties NATO saņems arī Maķedonija, taču šo soli bloķējusi Grieķija saistībā ar abu valstu ilgo strīdu par Maķedonijas nosaukumu. NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers pavēstīja, ka Maķedonija ielūgumu pievienoties NATO saņems, tiklīdz tiks atrisinātas tās nesaskaņas ar Grieķiju. ASV prezidents Džordžs Bušs pirms samita mudināja aliansi piedāvāt Gruzijai un Ukrainai "skaidru ceļu" uz dalību transatlantiskajā aliansē. "Dalībai NATO jāpaliek atvērtai visām Eiropas demokrātijām, kuras to vēlas un ir gatavas dalīties atbildībā, ko paredz dalība aliansē," viņš teica. Taču NATO dalībvalstis nespēja vienoties par dalības statusa piešķiršanas rīcības plānu divām bijušajām padomju republikām.

Rauls Kastro, kurš Kubas valsts prezidenta pienākumus pārņēmis no sava brāļa Fidela Kastro, īsā laikā valstī īstenojis vairākas reformas. Kubā tika atcelti jebkādi oficiāli algu apmēra ierobežojumi ar mērķi stimulēt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un celt darba ražīgumu. Galvenokārt ierobežojumu atcelšana attiecās uz valsts sektorā nodarbinātajiem, jo Kubā tie veido 90% no kopējā oficiāli nodarbināto iedzīvotāju skaita. Rauls Kastro arī izdevis rīkojumu par 20% paaugstināt pensijas. Ar šo lēmumu minimālā pensija no 164 peso (aptuveni 3,5 latiem) pieauga līdz 200 peso (4 latiem). Jaunais Kubas prezidents paziņoja par gandrīz visu nāvessodu aizstāšanu ar 30 gadu ieslodzījumu, atstājot spēkā augstāko soda mēru tikai trim ieslodzītajiem, kas notiesāti par terorismu. Rauls Kastro ir atcēlis arī virkni kubiešiem noteikto ierobežojumu, sākot no mobilo telefonu aizlieguma līdz dzīvošanai viesnīcās.

Eiropas Savienībai (ES) gatavojoties beidzot uzsākt ilgi atliktās sarunas ar Krieviju par jauna sadarbības līguma slēgšanu, Lietuva izvirzījusi jaunus noteikumus, lai dotu savu piekrišanu šim solim. Viļņa izvirzījusi jautājumus par Krievijas bloķētā naftasvada "Družba" darbības atsākšanu, enerģētikas hartas principu iekļaušanu paredzamajā sadarbības līgumā, iesaldētajiem konfliktiem Gruzijā un Moldovā, sadarbību ar Krieviju tiesiskās palīdzības jomā, kā arī Krievijas divpusējo un starptautisko saistību izpildi. ES prezidējošā valsts Slovēnija izteikusi jaunu priekšlikumu, kurā mēģināts sniegt garantijas, reaģējot uz Viļņas izteikto satraukumu par savu enerģētisko drošību un neapmierinošo sadarbību ar Krieviju juridiskajos jautājumos. Taču Lietuvu tas neapmierināja un tā bloķējusi ES un Krievijas sarunas.

Pasaules sašutumu aprīlī izraisījusi 73 gadus veca Jozefa Fricla aizturēšana Amštetenes pilsētā Austrijā, kurš 24 gadus turējis savu meitu ieslodzītu pagrabā un seksuāli viņu izmantojis. Šo gadu laikā sieviete laidusi pasaulē septiņus bērnus, no kuriem viens nomira neilgi pēc piedzimšanas. Policija noskaidrojusi, ka Elizabete Fricla kopš 1984. gada, kad vecāki ziņoja policijai par viņas pazušanu, turēta pagrabā zem daudzdzīvokļu mājas, kurā dzīvojusi pārējā ģimene. Trīs no bērniem kopš dzimšanas turēti ieslodzījumā pagrabā, bet pārējos trīs audzināja Elizabetes vecāki, Jozefam apgalvojot, ka viņi pamesti pie viņu mājām ar zīmīti, ka klaiņojošā meita par tiem nespēj rūpēties.

Savukārt ASV aprīlī no diabēta mirusi 11 gadus veca meitenīte, kurai reliģisku apsvērumu dēļ vecāki lieguši jebkādu medicīnisko palīdzību. Ņūmenu ģimene ignorēja bērna slimību, sakot, ka viņas sliktā pašsajūta ir "pārbaudījums ar ticību" un meitenes dvēselē norisinās garīga cīņa, ar kuru viņai jātiek galā pašas spēkiem. Vecāki par meitenes atlabšanu lūdzās, bet no medicīniskās palīdzības atteicās.

Pasaules ekonomiski attīstītāko valstu un Krievijas (G8) aprīlī pauda dziļu satraukumu par arvien pieaugošo spriedzi Zimbabvē, kur joprojām nebija pasludināti prezidenta vēlēšanu rezultāti. Prezidenta, parlamenta un pašvaldību vēlēšanas Zimbabvē, ko nomoka smaga ekonomiskā krīze, notika marta beigās. Parlamenta vēlēšanās uzvaru guvusi opozicionārā MDC, bet prezidenta vēlēšanu rezultāti ilgstoši netika paziņoti. Pēc vēlēšanām izcēlušajās nekārtībās dzīvības zaudējuši desmit cilvēki, bet 400 opozīcijas aktīvisti tikuši aizturēti.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins aprīlī pieņēma piedāvājumu kļūt par valsts lielākās partijas "Vienotā Krievija" priekšsēdētāju. Šis solis tika traktēts kā vēlme nostiprināt savu ietekmi Krievijas politikā pēc prezidenta amata atstāšanas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form